Romā atver Fajumas portretu izstādi ar Ēģiptes gleznām, kas nav pametušas valsti

Romas Ara Pacis muzeja izstāžu zālē 5. novembrī durvis vērs izstāde «Il potere del ritratto. Egitto e Roma. I volti del Fayum» («Portreta spēks. Ēģipte un Roma. Fajumas sejas»). Tajā apskatāmi gandrīz 50 tā saukto Fajumas portretu, un organizatori uzsver, ka Ēģipte pirmo reizi aizdevusi gandrīz visas savās kolekcijās glabātās šādas gleznas, no kurām daudzas valsti nekad nav pametušas. Izstāde būs atvērta līdz 2027. gada 2. maijam.

Fajumas portreti ir reālistiskas sejas, kas pirms aptuveni 2000 gadiem, laikā starp mūsu ēras 1. un 3. gadsimtu, gleznotas uz plānām koka tāfelītēm. Tolaik Ēģipte jau bija Romas impērijas province, un attēlotie cilvēki bieži vien ir ar ēģiptiešu vaibstiem, bet romiešu apģērbā. Tāfelītes, kas parasti ir tikai dažus milimetrus biezas, gleznoja ar temperu vai enkaustikas tehnikā ar karstu vasku un iestiprināja mūmijas apsējos virs mirušā sejas. Pēc muzeja datiem, pasaulē saglabājies nedaudz mazāk nekā tūkstotis šādu darbu, un aizdevumiem tos izsniedz reti.

Kopumā izstādē ir vairāk nekā 110 priekšmetu: bez portretiem arī līķauti, bēru maskas, marmora skulptūras, ģipša atlējumi un senās rotaslietas. Ēģiptes kolekciju papildina 23 darbi no Luvras, kā arī aizdevumi no Getija muzeja, Metropolitēna mākslas muzeja, Štutgartes Virtembergas zemes muzeja un citām iestādēm. Pirmo reizi publikai rāda arī jauna cilvēka portretu, ko nesen atradusi Salento universitātes arheologu ekspedīcija Ēģiptē.

Viens no izstādes centrālajiem darbiem ir «Divu brāļu tondo» no Kairas Ēģiptes muzeja. Tā ir 2. gadsimta vidus apaļa glezna no Antinopoles, kurā redzami divi jaunekļi, tradicionāli uzskatīti par brāļiem. Pirms izstādes to Kairā restaurēja itāļu kooperatīvs «Fabrica Conservazione e Restauro», jo kokgraužu izgrauztās ejas bija padarījušas krāsas slāni ļoti trauslu. Romas kultūras mantojuma pārvaldes vadītājs un izstādes kurators Klaudio Parizi Prezike pirmdienas preses konferencē darbu nosauca par absolūtu šedevru un, iespējams, nozīmīgāko no antīkās pasaules saglabājušos gleznu.

Kurators atzina, ka par portretiem joprojām ir daudz neatbildētu jautājumu, piemēram, vai tie gleznoti jau cilvēka dzīves laikā un līdz nāvei glabāti mājās. Šo versiju padara ticamāku nagla, kas atrasta viena portreta augšdaļā. Ēģiptes Augstākās senlietu padomes ģenerālsekretārs Hišams el Leisi uzsvēra, ka portretos redzami cilvēki tādi paši kā mēs, kas uz skatītāju raugās pāri 2000 gadiem.

Izstādi kūrē Klaudio Parizi Prezike un Laura Petako, to rīko Romas pašvaldības kultūras mantojuma pārvalde kopā ar «MondoMostre» un «Civita Mostre e Musei». Pēc muzeja vietnē publicētās informācijas, izstāde atvērta katru dienu no 9.30 līdz 19.30, pilna biļete tikai uz izstādi maksā 17 eiro, bet atlaižu biļete 15 eiro.