Saeima Civillikumā nostiprina, ka dzīvnieki nav lietas, bet justspējīgas būtnes

Saeima ceturtdien, 15. oktobrī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Civillikumā, ar kuriem likumā nostiprināts princips, ka dzīvnieki nav lietas, bet gan dzīvas un justspējīgas būtnes. Lēmums noslēdz ilgāku politisko un sabiedrisko diskusiju par to, kā civiltiesībās vērtējama dzīvnieka dzīvība, labturība un īpašnieka emocionālā saikne ar mājdzīvnieku.

Grozījumi saglabā dzīvnieku kā civiltiesību objekta statusu, taču lietu tiesību noteikumus uz tiem attiecinās tikai tiktāl, ciktāl tie saskan ar dzīvnieka kā dzīvas būtnes dabu un ar dzīvnieku aizsardzībai paredzētajiem likumiem. Paredzēti arī precizējumi normās par dzīvniekiem nodarītu kaitējumu, tostarp situācijās, kad dzīvnieks nelikumīgi nogalināts vai sakropļots.

Jautājumu aktualizēja kolektīvais iesniegums vietnē Manabalss.lv «Likumā noteikt, ka dzīvnieks nav manta, bet dzīva būtne», ko bija parakstījuši vairāk nekā 35 000 iedzīvotāju. Iniciatīvas pārstāve Marta Mackeviča iepriekš skaidrojusi, ka Dzīvnieku aizsardzības likums jau pastāv, taču sodi par pārkāpumiem bieži esot pārāk maigi un lietas ne vienmēr nonākot līdz tiesai.

Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins iepriekš uzsvēra, ka ar grozījumiem tiek nostiprināta vērtīborientēta norma: civiltiesiskajās attiecībās dzīvnieku nevar vērtēt tikai kā lietu, kuras vērtību nosaka naudā. Komisija pauda, ka izmaiņas nostiprina izpratni par dzīvnieka vērtību, nevis nosaka kādu jaunu atbildību vai aizliegumus nozarēm.

Pret grozījumiem iebilda veterinārārstu un lauksaimnieku organizācijas, norādot, ka nav skaidrs mērķis un kā statusa maiņa attieksies uz lauksaimniecības dzīvniekiem, kurus izmanto pārtikas ražošanā. Viņi bažījās, ka neskaidrs regulējums varētu radīt nenoteiktību praksē. Atbildīgā komisija šīs bažas noraidīja, uzsverot, ka grozījumi nemaina Dzīvnieku aizsardzības likuma piemērošanu.

Dzīvnieku aizsardzību Latvijā arī turpmāk regulēs Dzīvnieku aizsardzības likums. Pēc pieņemšanas Civillikuma grozījumi stāsies spēkā parastajā kārtībā. Praksē tas nozīmē, ka tiesās un darījumos dzīvnieka aizsardzība un labturība būs jāņem vērā blakus mantiskajiem apsvērumiem, vienlaikus saglabājot iespēju piemērot lietu tiesību normas, ja tās nav pretrunā ar dzīvnieka dabu.