Svarīgākais Latvijai

Piektdiena, 16. oktobris Šodien vārda dienu svin: Daiga, Dinija, Dinārs

Rīga: 10 °C, mainīgs mākoņu daudzums, vējš DR 4 m/s (LVĢMC mērījums, Rīga Universitāte, 11:00) Rīga

Saeima pieņem likumu par izstāšanos no Enerģētikas hartas nolīguma

Deputāti trešajā lasījumā apstiprināja izstāšanos no 1995. gadā ratificētā Enerģētikas hartas nolīguma pēc ES aiziešanas un EK pārkāpuma procedūras.

Saeima pieņem likumu par izstāšanos no Enerģētikas hartas nolīguma
Ilustratīvs attēls. Foto: Nico Ruge / Unsplash

Saeima ceturtdien, 15. oktobrī, trešajā, galīgajā lasījumā pieņēma Klimata un enerģētikas ministrijas sagatavoto likumu par Latvijas izstāšanos no Enerģētikas hartas nolīguma. Lēmums seko Eiropas Savienības izstāšanās no šā instrumenta un Eiropas Komisijas sāktajai pārkāpuma procedūrai pret valstīm, kas tajā vēl palikušas.

Nolīgums regulē investīciju aizsardzību, energomateriālu un energoproduktu tirdzniecību un tranzītu, kā arī strīdu izšķiršanas mehānismus. Latvija to ratificēja 1995. gadā, un tas valstī stājās spēkā tā paša gada septembrī. Klimata un enerģētikas ministrija norāda, ka tas ir viens no biežāk izmantotajiem starptautiskajiem instrumentiem, uz kura pamata investori sāk strīdus pret valstīm.

Ārvalstu investori divas reizes vērsušies starptautiskajā šķīrējtiesā pret Latviju, pamatojoties uz šo nolīgumu. Ir arī viena lieta, ko Latvijas investors ierosināja pret Ukrainu. Ministrijas anotācijā minētas lietas Nykomb Synergetics Technology Holding AB pret Latviju, RSE Holding AG pret Latviju un Amto pret Ukrainu.

Eiropas Savienība no nolīguma izstājās 2025. gada 28. jūnijā. 2026. gada 30. janvārī Latvija saņēma Komisijas formālo paziņojumu pārkāpuma procedūrā; kopumā tā sākta pret 16 dalībvalstīm, kas vēl nebija izstājušās. Ministrija rosina izstāties galvenokārt administratīvi procesuālu apsvērumu dēļ, tostarp nolīguma pārvaldības grūtību un laika ierobežojumu dēļ.

Saskaņā ar nolīguma noteikumiem Ārlietu ministrijai jānosūta rakstisks paziņojums depozitārijam, un izstāšanās stājas spēkā vienu gadu pēc tā iesniegšanas. Investori vēl 20 gadus pēc izstāšanās dienas var ierosināt tiesvedību, pamatojoties uz šķīrējtiesas klauzulu. Ikgadējās iemaksas sekretariātam 2025. gadā bija 5092 eiro, 2026. gadā plānotas 5083 eiro.

Alternatīva — vispirms ratificēt modernizēto redakciju un pēc tam no tās izstāties — nav izvēlēta. Ministrija norāda, ka tas prasītu divas likumdošanas procedūras un neatbilstu pārkāpuma procedūras termiņiem. Līdz ar izstāšanos spēku zaudēs arī saistītais likums par Enerģētikas hartas protokolu par energoefektivitāti.

Avoti

  1. TAP: anotācija likumprojektam Par izstāšanos no Enerģētikas hartas nolīguma tapportals.mk.gov.lv
  2. RSS: Saeima pieņem likumu par Latvijas izstāšanos no Enerģētikas hartas nolīguma rss.lv
  3. TVNET: Latvija izstājas no Enerģētikas hartas nolīguma www.tvnet.lv

Rakstu sagatavojis MI, pamatojoties uz norādītajiem avotiem.

Seko inews.lv Facebook Seko mūsu jaunākajām ziņām Facebook Sekot

Komentāri 0

Tavs komentārs

Komentārus raksta lasītāji. Tie parādās pēc redakcijas pārbaudes. Saites nav atļautas.

Pārbaudes kods

Vēl nav komentāru. Uzraksti pirmo.