Saeimas komisija konceptuāli atbalsta Arhitektūras likumu un rosina to skatīt steidzamības kārtā

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija trešdien, 7. oktobrī, konceptuāli atbalstīja jauno Arhitektūras likumu un nolēma to virzīt izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā. Komisija lūgs likumprojektu atzīt par steidzamu, lai to varētu pieņemt divos, nevis trijos lasījumos.

Likuma mērķis ir radīt priekšnoteikumus kvalitatīvas būvētās vides, telpiskās vides un ainavas veidošanai un pārvaldībai. Tajā noteikti arhitektūras pamatprincipi, pašvaldību atbildība šajā jomā, arhitektu un ainavu arhitektu profesionālās darbības noteikumi, kā arī abu profesiju pašpārvaldes kārtība.

Likumprojekts paredz nostiprināt pilsētas arhitekta funkcijas pašvaldībās, lai tām būtu profesionāla kompetence pilsētvides kvalitātes jautājumos. Arhitektu un ainavu arhitektu pašpārvaldei paredzēts izveidot Latvijas Sertificētu arhitektu kolēģiju. Likumā ietverti arī noteikumi arhitektūras, ainavu arhitektūras un pilsētplānošanas konkursiem, kā arī principi mākslas un dizaina iekļaušanai sabiedriski nozīmīgās publiskās ēkās un to apkārtnē.

Pašlaik arhitektūras jomas regulējums ir izkaisīts vairākos normatīvajos aktos, tostarp Būvniecības likumā. Jaunais likums šos jautājumus apkopotu vienā dokumentā, un tā virzība balstīta Davosas deklarācijā par augstas kvalitātes būvkultūru un iniciatīvas "Jaunais Eiropas Bauhaus" principos.

Kultūras ministrs Nauris Puntulis komisijas sēdē likumu raksturoja kā ilgtermiņa ieguldījumu visas sabiedrības interesēs un norādīja, ka tas palīdzēs gan saudzīgi apieties ar esošajām kultūras vērtībām, gan radīt ekonomisku vērtību nākotnei. Pēc ministrijas teiktā, vajadzība pēc šāda likuma apzināta jau pirms aptuveni 20 gadiem. Valdība likumprojektu apstiprināja 8. septembrī, un Saeima to komisijām nodeva 24. septembrī.

Likuma pieņemšanu sēdē atbalstīja arī nozares pārstāvji, tostarp Nacionālās arhitektūras padomes priekšsēdētājs un Latvijas Arhitektu savienības padomes loceklis Gatis Didrihsons, kā arī arhitekti Juris Dambis, Zaiga Gaile, Andris Kronbergs un Juris Poga.

Ja Saeima likumprojektu atbalstīs, tas stāsies spēkā 2027. gada 1. janvārī vienlaikus ar saistītajiem grozījumiem būvniecības jomas Ministru kabineta noteikumos.