Saeimas komisija steidzami virza plašākas robežsargu tiesības lietot ieročus

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija trešdien, 28. oktobrī, nolēma steidzamības kārtā virzīt grozījumus Valsts robežsardzes likumā un Kriminālprocesa likumā. Tie paplašinātu robežsargu tiesības lietot fizisku spēku, speciālos līdzekļus un ieročus, kā arī mainītu kārtību, kādā tiek izmeklēta robežsargu rīcība. Pirmajā lasījumā Saeima par abiem likumprojektiem varētu balsot jau ceturtdien, 29. oktobrī, ziņo Latvijas Radio.

Pašlaik robežsargi spēku un ieročus drīkst izmantot likumā uzskaitītos gadījumos, piemēram, lai atvairītu uzbrukumu sev vai citai personai. Komisijas atbalstītais likumprojekts šim sarakstam pievieno uzbrukuma atvairīšanu robežsardzes apsargātam objektam vai valsts robežas infrastruktūras objektam. Sprāgstvielas galējas nepieciešamības gadījumā varētu lietot arī, lai novērstu vai pārtrauktu šādas infrastruktūras bojāšanu. Iekšlietu ministrijas pārstāvis Vilnis Vītoliņš komisijā skaidroja, ka līdz šim šīs tiesības likumā nebija tieši ierakstītas.

Grozījumi arī ļautu robežsargam ieroci pielietot bez iepriekšēja brīdinājuma, ja konkrētajā situācijā brīdināt nav iespējams. Vienlaikus likumā parādītos pienākums: ja ieroča vai sprāgstvielas lietošanas dēļ cilvēks ir ievainots vai miris, robežsardzei par to nekavējoties, bet ne vēlāk kā 24 stundu laikā jāziņo prokuratūrai. Šīs normas deputāti atbalstīja bez lielām diskusijām.

Strīdus izraisīja otrs likumprojekts. Grozījumi Kriminālprocesa likumā paredz, ka pastiprinātas robežapsardzības režīma laikā noziegumus, kas saistīti ar spēka vai ieroču lietošanu, robežsargu gadījumā izmeklētu pašas robežsardzes pilnvarotas amatpersonas, bet Valsts policijas darbinieku gadījumā – policija. Tagad šādas lietas izmeklē Iekšējās drošības birojs. Anotācijā kā mērķis minēta ātrāka un operatīvāka izmeklēšana, un, pēc Latvijas Radio ziņotā, pastiprinātās robežapsardzības režīms noteikts līdz šā gada beigām.

Ģenerālprokuratūras prokurors Kaspars Andruškins komisijā iebilda, ka iestāde, kas izmeklē savus darbiniekus, nevar nodrošināt objektīvu un neatkarīgu izmeklēšanu, un tas ir pretrunā ar Latvijai saistošiem starptautiskiem standartiem. Ārlietu ministrijas pārstāve norādīja uz riskiem, ja kāds par robežsargu rīcību vērstos Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Tieslietu un Iekšlietu ministrija pret ieceri neiebilda, un robežsardze to atbalsta. Deputāti uzsvēra, ka migrācijas spiedienu uz robežas nevar vērtēt kā miera laika jautājumu.

Komisija par šiem grozījumiem diskutēja jau 20. oktobrī. Tolaik Iekšlietu ministrijas piedāvātā redakcija paredzēja arī atbrīvot amatpersonas no civiltiesiskas, krimināltiesiskas, administratīvas un disciplināras atbildības par kaitējumu, kas radies, lietojot spēku. Pret to iebilda prokuratūra, Tiesībsarga birojs, Ārlietu ministrija un Saeimas Juridiskais birojs, un tagad atbalstītajā likumprojektā šādas normas vairs nav.

Grozījumi ir atbilde uz situāciju uz Latvijas–Baltkrievijas robežas, kur oktobra sākumā bruņoti cilvēki draudējuši Latvijas karavīriem, migranti dzīti Latvijas virzienā un bojātas robežas novērošanas iekārtas.