Satversmes tiesa vērtēs ārzemnieka tiesības uzzināt slepeno izraidīšanas pamatojumu

Satversmes tiesa otrdien, 20. oktobrī, sāka izskatīt lietu par to, cik daudz ārzemnieks un viņa advokāts drīkst uzzināt par slepeno informāciju, uz kuras pamata viņam aizliegts ieceļot Latvijā un viņš izraidīts no valsts. Lieta Nr. 2025-39-01 tiek skatīta rakstveida procesā, un tiesai nolēmums jāpieņem 30 dienu laikā pēc sēdes.

Pieteikumu iesniedza Vladislavs Romaņenko, trešās valsts pilsonis, kuram Latvijā bija piešķirts Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statuss. Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis («Jaunā Vienotība») 2025. gada 20. maijā viņu iekļāva to ārzemnieku sarakstā, kuriem ieceļošana Latvijā ir aizliegta. Lēmums paredzēja ieceļošanas aizliegumu uz nenoteiktu laiku un izraidīšanu.

Romaņenko valsti pameta brīvprātīgi, taču lēmumu pārsūdzēja Administratīvajā apgabaltiesā. Tur Valsts drošības dienests norādīja, ka lēmumā minētais pamatojums ir pietiekams un plašāku informāciju viņam vai viņa pārstāvim atklāt nav iespējams. Apgabaltiesa pieteikumu noraidīja, un pēc tam viņš vērsās Satversmes tiesā ar konstitucionālo sūdzību.

Strīds ir par trim Imigrācijas likuma normām: 61.¹ panta otrās daļas 4.¹ punktu, 65.³ panta trešo daļu un 65.⁴ panta trešo daļu. Tās nosaka, cik plašs pamatojums jānorāda ministra lēmumā un kādā kārtībā ārzemnieka pārstāvis var iepazīties ar informāciju, kas satur valsts noslēpumu. Kā skaidro Satversmes tiesa, administratīvajai tiesai šādās lietās nav kompetences pārvērtēt, vai iesniegtā klasificētā informācija tiešām atbilst valsts noslēpuma statusam.

Pieteicējs uzskata, ka šīs normas pārkāpj Satversmes 92. panta pirmajā teikumā noteiktās tiesības uz taisnīgu tiesu. Viņaprāt, ministrs un drošības iestāde var atteikties atklāt faktus, kas liecinātu par draudiem valsts drošībai, tāpēc viņam nav iespējas izteikt savu viedokli un iebilst. Arī viņa advokātam, kuram ir pielaide valsts noslēpumam, atklājamās informācijas apjomu nosaka pati drošības iestāde.

Lieta skar jautājumu, kā līdzsvarot valsts drošības informācijas aizsardzību ar personas iespēju efektīvi aizstāvēties tiesā. Satversmes tiesa lietu ierosināja 2025. gada 3. decembrī, un rīcības sēde notika šā gada 30. jūnijā.

Saskaņā ar Imigrācijas likumu iekšlietu ministrs lēmumu par iekļaušanu šajā sarakstā pieņem pēc kompetentas valsts iestādes, piemēram, drošības dienesta, atzinuma. Ārzemnieks to var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā, taču pārsūdzēšana lēmuma izpildi neaptur. Kā iepriekš vēstīja LETA, Romaņenko darbojies centrā «Maiznīca» un Latvijā bija nodzīvojis astoņus gadus.