Satversmes tiesa vērtēs siltuma iepirkuma cenu griestus Rīgā pēc Gren Rīga sūdzības

Satversmes tiesa piektdien, 30. oktobrī, ierosināja lietu par cenu griestiem siltumenerģijai, ko Rīgā iepērk no neatkarīgajiem ražotājiem. Apstrīdēta ir Enerģētikas likuma 49. panta 1.⁵ daļa un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) 2026. gada 29. jūnija lēmuma Nr. 1/15 pirmie četri punkti, kas nosaka, kā maksimālo iepirkuma cenu aprēķina un piemēro.

Lietai ir nozīme visam Rīgas siltuma tirgum. Regulējums attiecas uz siltumapgādes operatoru, kas lietotājiem gadā piegādā vairāk nekā divus miljonus megavatstundu siltuma. Pēc SPRK skaidrojuma šobrīd šim kritērijam atbilst tikai AS «Rīgas siltums». Cenu griesti jāievēro ražotājiem, kas konkurē par siltuma pārdošanu Rīgas labā krasta tīklam, un tie bija jāpiemēro no šā gada 1. oktobra.

Pieteikumu iesniedza licencētā siltuma ražotāja SIA «Gren Rīga». Uzņēmums uzskata, ka maksimālā cena un tās aprēķina kārtība neņem vērā ražotāja ieguldījumus, faktiskās ražošanas izmaksas un citus individuālos apstākļus, tādējādi ierobežojot tā iespējas gūt labumu no sava īpašuma. Tas, pēc ražotājas domām, aizskar Satversmes 105. pantā noteiktās tiesības uz īpašumu.

Ražotāja arī norāda uz nevienlīdzīgu attieksmi: daļa ražotāju, pārdodot siltumu «Rīgas siltuma» rīkotajā iepirkumā, nevar pārsniegt noteikto maksimālo cenu, bet citiem ir iespēja siltumu pārdot arī par individuāli noteiktu tarifu. Turklāt uzņēmums esot paļāvies, ka šādi griesti netiks ieviesti vai tiks noteikti tikai ārkārtas situācijā enerģētikā, ņemot vērā katra ražotāja izmaksas. Tāpēc pieteikumā minēts arī Satversmes 1. pantā ietvertais tiesiskās paļāvības princips un 91. panta vienlīdzības princips.

Kā skaidro «Rīgas siltums», cenu griestu mērķis ir atsaistīt ar biokurināmo ražotā siltuma cenu no dabasgāzes cenu svārstībām un turēt tarifus pēc iespējas zemākus. Saskaņā ar SPRK apstiprināto kārtību «Rīgas siltums» katru mēnesi aprēķina un publicē maksimālo cenu, kas ir piesaistīta šķeldas cenai. Oktobrim tā bija 54,85 eiro par megavatstundu, aprēķinot to no oktobra vidējās svērtās šķeldas cenas 29,07 eiro par megavatstundu.

Satversmes tiesa aicināja Saeimu un SPRK līdz 2027. gada 4. janvārim iesniegt atbildes rakstus. Lieta jāsagatavo līdz 2027. gada 30. martam, un pēc tam tiesa lems par izskatīšanas veidu un datumu.