SEB aptauja: 33 % iedzīvotāju cenu min kā galveno šķērsli personīgajai apdrošināšanai

SEB bankas pasūtītā iedzīvotāju aptauja liecina, ka 33 % Latvijas iedzīvotāju cenu min kā galveno iemeslu, kāpēc viņiem nav dzīvības un personīgās apdrošināšanas. Īpaši izteikti tas vērojams zemāko ienākumu grupās, kur cenu par būtisku šķērsli uzskata vairāk nekā divas trešdaļas respondentu, banka informēja 9. oktobrī.

Aptauju šī gada janvārī veica Norstat; tajā piedalījās 1000 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem. SEB Life and Pension Baltic SE Privātpersonu apkalpošanas pārvaldes vadītāja Zane Martina norāda, ka jautājums par cenu ir saprotams, taču, domājot par personīgo apdrošināšanu, svarīgi skatīties ne tikai uz ikmēneša maksājumu, bet arī uz to, ko tas var pasargāt — negaidīta trauma, nopietna saslimšana vai ilgstoša darbnespēja var radīt slogu, kas pārsniedz ikdienā atvēlēto summu.

Bankā uzsver, ka pēc traumas vai saslimšanas var pieaugt ārstēšanas, rehabilitācijas, medikamentu un aprūpes izmaksas, vienlaikus samazinoties ienākumiem, ja cilvēks uz laiku nevar strādāt. Kredīts, īre, komunālie maksājumi un citi ikdienas izdevumi neapstājas. SEB atsaucas arī uz datiem, ka 45 % Latvijas mājsaimniecību nespētu segt neparedzētus izdevumus no saviem līdzekļiem.

Eurostat 2024. gada dati rāda, ka Latvijas mājsaimniecību finanšu aktīvu vērtība bija 5,1 reizi lielāka par to finanšu saistībām — viens no augstākajiem rādītājiem ES. Taču Martina uzsver, ka finanšu drošība nav tikai par jau uzkrāto: tikpat svarīgi ir pasargāt ienākumus un spēju strādāt, kas ļauj aktīvus veidot.

Pērn SEB klientiem dzīvības un personīgās apdrošināšanas atlīdzībās izmaksāti 1,46 miljoni eiro par traumām, pārejošu darbnespēju, kritiskām saslimšanām un pilnīgu darbspēju zudumu; viena no lielākajām atlīdzībām sasniedza 50 000 eiro. Martina personīgo apdrošināšanu raksturo kā daļu no plašākas finanšu plānošanas — līdzīgi uzkrājumiem un mājokļa apdrošināšanai.