Smēreļļa kā dīzeļdegviela: Latvijā sākti kriminālprocesi par akcīzes apiešanu

Nodokļu un muitas policija pēdējos gados ir sākusi vairākus kriminālprocesus par tā sauktās dizainētās degvielas shēmām, kurās iesaistīti Latvijas uzņēmumi. To policija apstiprināja Latvijas Televīzijas raidījumam "De facto", bet neatklāja, par kuriem uzņēmumiem ir runa, jo izmeklēšana turpinās.

Shēmas būtība ir nodokļu atšķirība. Par dīzeļdegvielu jāmaksā augsts akcīzes nodoklis, un tās pārvadājumi starp valstīm tiek stingri kontrolēti. Smēreļļas turpretī var vest ar parastiem dokumentiem un bez akcīzes. Dīzeļdegvielai pievieno bāzes eļļu un ķīmiskas piedevas, produktu dokumentos uzrāda kā eļļu, bet galamērķa valstī pārdod kā degvielu. Muitas laboratorijas speciālisti raidījumam skaidroja, ka bez aparatūras šādu maisījumu no dīzeļdegvielas atšķirt nevar.

Plašākā izmeklēšana notiek Eiropas Prokuratūrā (EPPO) ar nosaukumu "Ūdens vīnā" (Water into Wine). Jūnija beigās EPPO ziņoja, ka pēc tās Berlīnes un Katovices prokuroru pieprasījuma Vācijā, Polijā un Latvijā aizturēti 11 aizdomās turamie, bet kratīšanas notikušas arī Bulgārijā, Čehijā, Latvijā un Spānijā. Pēc EPPO datiem, Polijas izplatītāji organizējuši Latvijas izcelsmes dizainētās degvielas pārvadājumus uz Vāciju, kur produkti pārmarķēti par dīzeļdegvielu. Vācijas un Polijas nodokļu zaudējumi kopš 2023. gada lēsti vairāk nekā 90 miljonu eiro apmērā nesamaksātā PVN un vairāk nekā 150 miljonu eiro apmērā akcīzes nodoklī. EPPO uzsver, ka visi iesaistītie uzskatāmi par nevainīgiem, kamēr tiesa nav lēmusi citādi. Prokuratūra "De facto" norādīja, ka izmeklēšana galvenokārt norit Vācijā un Polijā, bet saiknes ar citām valstīm vēl tiek pārbaudītas.

Latvijai tiešos nodokļu zaudējumus šādas shēmas nerada, jo nodoklis jāmaksā valstī, kur degvielu pārdod. Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe intervijā uzsvēra, ka valstij tas drīzāk ir reputācijas jautājums, un atzina, ka lielākā daļa nozares uzņēmumu strādā godīgi.

Pēc Šmites-Roķes teiktā, Latvijā ir mazāk nekā desmit naftas eļļu un smēreļļu ražotāju, un pirms diviem gadiem viņa uzdevusi pārbaudīt tos visus. Rezultātus viņa neatklāja, vien atzīstot, ka situācija nebija laba. VID publiski ziņojis par pieciem uzņēmumiem, kuru produkciju dienests atzinis par degvieleļļu un aprēķinājis akcīzes nodokli. Četri no tiem lēmumus pārsūdzējuši, un daļa uzņēmumu noliedz iesaisti krāpšanā, norādot, ka strīds ir par produkta klasifikāciju. VID vadītāja pieļāva, ka jaunāko Eiropas Komisijas skaidrojumu dēļ daļu lēmumu varētu pārskatīt.

Problēmas mērogu ilustrē eksporta dati. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, uz ko atsaucas "De facto", pērn no Latvijas uz citām ES valstīm izvesti gandrīz 106 tūkstoši tonnu smēreļļu un līdzīgu naftas produktu, divas trešdaļas no tiem uz Vāciju un Poliju. Kopš 2019. gada šis apjoms pieaudzis vairāk nekā četras reizes.

Nākamie soļi atkarīgi no izmeklēšanām: Nodokļu un muitas policija lietu detaļas nekomentē, bet EPPO turpina vērtēt shēmas saiknes ārpus Vācijas un Polijas.