Stradiņa slimnīca: piekrišana orgānu ziedošanai neietekmē ārstu centienus glābt pacientu

Piekrišana orgānu ziedošanai pēc nāves neietekmē ārstu centienus glābt pacienta dzīvību, jo ārstēšana un iespējamā ziedošana ir nodalīti procesi, skaidro Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) speciālisti. Slimnīca atbildes uz biežākajiem sabiedrības jautājumiem apkopojusi, atzīmējot Eiropas Orgānu ziedošanas dienu, un aicina iedzīvotājus izvēli pieņemt apzināti un pārrunāt ar tuviniekiem.

Ārstējošā ārsta primārais uzdevums ir glābt pacienta dzīvību neatkarīgi no tā, kāda izvēle par ziedošanu norādīta E-veselībā. Jautājumu par ziedošanu apsver tikai tad, kad smadzeņu bojājums ir pārāk plašs un iestājušās neatgriezeniska bojājuma pazīmes ar pilnīgu dzīvībai svarīgo refleksu trūkumu. Tad noteiktajā kārtībā sāk smadzeņu nāves konstatēšanu un informē klātesošos tuviniekus.

Smadzeņu nāve nozīmē neatgriezenisku visu galvas smadzeņu funkciju zudumu. Intensīvās terapijas tehnoloģijas vēl noteiktu laiku var uzturēt asinsriti un citu orgānu darbību, taču cilvēks ir miris. Smadzeņu nāvi konstatē stingri reglamentētā procesā ar atkārtotiem klīniskajiem un nepieciešamajiem papildu izmeklējumiem; process var ilgt līdz 24 stundām un nepieļauj sasteigtu lēmumu.

Intensīvās terapijas ārstējošais ārsts nezina, kuri pacienti varētu saņemt ziedotos orgānus, jo par saņēmējiem rūpējas citas medicīnas komandas. Transplantācijas koordinators, kurš noskaidro dzīves laikā pausto gribu, nepiedalās pacienta ārstēšanā vai nāves fakta noteikšanā. Slimnīca uzsver, ka transplantācijā precīzāk runāt par gaidīšanas sarakstu, nevis rindu: saņēmēju izvēlē vērtē asinsgrupu un imunoloģisko saderību, anatomisko atbilstību, veselības stāvokli un steidzamību.

Stradiņa slimnīcā veic sirds, nieru, aknu un radzeņu transplantācijas. Patlaban nieres transplantāciju gaida 61 pacients, aknu un radzenes — pa desmit, sirds — deviņi. Pērn Latvijā identificēti 58 potenciālie mirušie donori, ziedošana īstenota 25 gadījumos; veiktas 50 nieru, piecas sirds, astoņas aknu un 24 radzeņu transplantācijas. Transplantāciju, turpmāko ārstēšanu un medikamentus apmaksā valsts; orgānu pirkšana vai pārdošana ir aizliegta.

Vecums pats par sevi nav šķērslis: katru potenciālo donoru un orgānu izvērtē individuāli. Latvijā vecākais orgānu donors bijis 84 gadus vecs, un transplantācija bijusi veiksmīga. Orgānu un audu ieguve ir precīza operācija; pēc tās ķermeni sagatavo tāpat kā pēc citām ķirurģiskām manipulācijām, un ziedošana neliedz bēres ar atvērtu zārku, ja ģimene to vēlas.

E-veselībā pilngadīgs iedzīvotājs var atļaut vai aizliegt orgānu un audu izmantošanu pēc nāves, kā arī izvēlēties konkrētus orgānus. Saņēmēju nevar norādīt, un papildu nosacījumi par dzimumu, vecumu vai pārliecību nav pieļaujami. Ja E-veselībā gribas nav, ārstniecības iestāde likumā noteiktajā kārtībā vēršas pie tuviniekiem. Nacionālā transplantācijas koordinācijas dienesta vadītāja Egija Lapiņa norāda, ka uzticēšanos veido, skaidrojot arī sarežģītos jautājumus; arī izvēle neziedot ir jārespektē, ja tā ir apzināta.