Zemgales slimnīcas brīdina, ka reforma var attālināt palīdzību no pacientiem

Zemgales slimnīcu vadītāji un lauku ģimenes ārsti pauž bažas, ka Veselības ministrijas slimnīcu tīkla reforma reģionā varētu pasliktināt palīdzības pieejamību. Pārmaiņas sāksies 2027. gada 1. janvārī, un tad Zemgalē vairs nebūs nevienas augstākā jeb daudzprofilu līmeņa slimnīcas, vēstī Latvijas Sabiedriskais medijs (LSM).

Valdības apstiprinātajā modelī Jelgavas pilsētas slimnīca un Jēkabpils reģionālā slimnīca iekļautas reģionālo slimnīcu līmenī, bet Bauskas un Dobeles slimnīca – lokālo slimnīcu līmenī. LSM lokālo slimnīcu vidū min arī Aizkraukles slimnīcu. Lokālajās slimnīcās saglabāsies diennakts neatliekamā palīdzība, pacientu uzņemšana, izmeklējumi un hronisku pacientu ārstēšana, savukārt reģionālās nodrošinās arī biežāk vajadzīgo ķirurģiju, traumatoloģiju, dzemdības un bērnu aprūpi. Līdz 2029. gadam pašreizējos piecus slimnīcu līmeņus paredzēts aizstāt ar trim.

Ministrija pārmaiņas pamato ar vēlmi uzlabot ārstēšanas kvalitāti un pacientu drošību, kā arī efektīvāk izmantot naudu. Slimnīcu un ģimenes ārstu pārstāvji tomēr uzskata, ka vispirms jāpārbauda reģionu reālās vajadzības un tas, vai lielās slimnīcas spēs uzņemt papildu pacientus.

Jelgavas slimnīcas uzņemšanas nodaļā pērn palīdzību saņēmuši vairāk nekā 34 tūkstoši cilvēku, no tiem aptuveni 10 tūkstošus atveduši neatliekamās palīdzības mediķi. Slimnīcas valdes locekle Kintija Barloti LSM norādīja, ka slimnīca nesaņems 960 tūkstošus eiro, kas mēnesī nozīmē par 80 tūkstošiem mazāk. Viņa arī brīdināja, ka mazāko slimnīcu nepietiekamā kapacitāte vēl vairāk noslogos jau tā pārpildītās nodaļas, un uzsvēra, ka pie smagas traumas pacientam vienlaikus vajadzīgi vismaz divi speciālisti.

Arī Bauskas slimnīcā pacientu kļūst vairāk: 2022. gadā stacionārā ārstējās 815 cilvēki, pērn – 1119. Gandrīz puse šogad deviņos mēnešos uzņemto pacientu pārvesti no augstāka līmeņa slimnīcām. Neraugoties uz to, Bauskas uzņemšanas nodaļas finansējumu paredzēts samazināt par aptuveni 200 tūkstošiem eiro, daļu naudas novirzot ambulatorajiem pakalpojumiem. Valdes locekle Margarita Epermane apliecināja, ka slimnīca turpinās strādāt visu diennakti, taču no janvāra dienas laikā tur vairs nebūs ķirurga, un nelielu traumu aprūpi nodrošinās cits speciālists.

Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas prezidents Ainis Dzalbs to sauc par sliktu signālu, jo cilvēkiem būs jārēķinās ar braucienu uz Jelgavu vai pat Rīgu. Viņaprāt, slimnīcu pārmaiņām jānotiek kopā ar primārās aprūpes stiprināšanu, piemēram, ar papildu darbiniekiem praksēs un reģionālu atbalstu, jo citādi lielāka slodze gulsies uz ģimenes ārstiem.

Valdības apstiprinātie grozījumi veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtībā stāsies spēkā 2027. gada 1. janvārī. Ministrija uzņemšanas nodaļu finansējuma pārskatīšanu pamatojusi ar Valsts kontroles un Nacionālā veselības dienesta pārbaudēs konstatēto, ka reģionu slimnīcās trūkst speciālistu. Pēc ministrijas datiem, 2025. gadā par nenodrošinātām speciālistu slodzēm uzņemšanas nodaļās kopumā ieturēti 6 miljoni eiro.