Tieslietu padome nevērsīsies Satversmes tiesā par kokrūpnieku atbalsta lēmumiem

Tieslietu padome neplāno vērsties Satversmes tiesā (ST) saistībā ar tā dēvēto kokrūpnieku lietu, pirmdien aģentūrai LETA norādīja padomē. Šāds jautājums nav apspriests ne padomes sēdē, ne sagatavošanās sēdē, un to nav paredzēts skatīt arī nākamajās sēdēs.

Atbilde ir būtiska, jo Tieslietu padome ir viena no institūcijām, kuras ST savā lēmumā minēja kā tiesīgas iesniegt pieteikumu par šāda veida valdības lēmumiem. Padome gan uzsver, ka tā ST var vērsties tikai savas kompetences robežās, proti, jautājumos par tiesu varu, piemēram, par tiesnešu apstiprināšanu, iecelšanu amatā vai atcelšanu no tā.

ST 13. oktobrī atteicās ierosināt lietu pēc ģenerālprokurora Armīna Meistera pieteikuma. Viņš lūdza atzīt par spēkā neesošiem no izdošanas brīža divus Ministru kabineta protokollēmumu punktus, kas pieņemti 2023. gada 19. decembra un 2024. gada 25. jūnija sēdēs. Ar tiem Zemkopības ministrijai tika uzdots koriģēt cenas "Latvijas valsts mežu" (LVM) ilgāka termiņa līgumos par skuju koku II šķiras zāģbaļķu piegādi. Tiesa secināja, ka šie lēmumi ir individuāli tiesību akti, nevis normatīvie akti, un pieteikumu par tiem var iesniegt tikai Valsts prezidents, Saeima, vismaz 20 Saeimas deputāti, Ministru kabinets un Tieslietu padome likumā noteiktās kompetences ietvaros. Ģenerālprokurors šajā lokā neietilpst.

Meisters paziņojis, ka neaicinās citas amatpersonas vai institūcijas vērsties ST, lai gan uzskata, ka tiesas vērtējums būtu noderīgs arī nākotnei. Viņš pats ir Tieslietu padomes loceklis, taču neuzskata, ka šāds jautājums būtu padomes kompetencē. Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs pēc ST lēmuma sacīja, ka nav pārliecināts, vai viņam vajadzētu vērsties tiesā, bet pieļāva, ka jaunajai Saeimai būtu vērts apspriest ģenerālprokurora iekļaušanu Satversmes tiesas likumā.

Kriminālprocesu par iespējami prettiesisku atbalstu kokrūpniekiem, kas radījis zaudējumus LVM, Ģenerālprokuratūra sāka šā gada martā, un tas ir sākts pret 10 personām. Valsts kontrole revīzijā secināja, ka atbalsts kokrūpniekiem samazināja LVM ieņēmumus par 49,4 miljoniem eiro. Jūnijā ģenerālprokurors prasīja valdībai atcelt iepriekšējās valdības lēmumus, taču Ministru kabinets to darīt atteicās.

Meisters norādījis, ka neatkarīgi no strīda par vēršanos ST jautājums par radītajiem zaudējumiem un to atlīdzināšanu tiks vērtēts kriminālprocesā, kurā izmeklēšana turpinās. Viņš sagaida, ka prokuratūra tuvākajā laikā varēs informēt sabiedrību par lietas virzību. Iesaistīto personu procesuālie statusi pagaidām nav mainījušies.