Tramps: Irāna «ļoti slikti neveicas»; pirms midtermiem triecienus vairs neizslēdz

ASV prezidents Donalds Tramps piektdien, 10. oktobrī, signalizēja, ka vairs kategoriski neizslēdz jaunus triecienus pret Irānu pirms 3. novembra midtermu vēlēšanām. Uz jautājumu, kāpēc militārā rīcība tiek saistīta ar vēlēšanām un kāpēc ASV nerīkojas tagad, viņš atbildēja: «Mēs varam. Nu, redzēsim.»

Piezīme iezīmē toņa maiņu salīdzinājumā ar ceturtdienas paziņojumu. Tajā Tramps Truth Social rakstīja, ka ASV «nekādā brīdī pirms midtermu vēlēšanām» neuzbruks Irānai, vienlaikus apgalvojot, ka notiek «produktīvas sarunas» ar Teherānu. Jerusalem Post un Anadolu šo piektdienas atbildi raksturo kā skaidru atkāpšanos no iepriekšējās kategoriskās formulācijas.

Runājot ar žurnālistiem, Tramps atkārtoti raksturoja Irānu kā smagā stāvoklī. Viņš apgalvoja, ka valsts «ļoti slikti neveicas», ka tās militārie spēki ir sakauti, ka tai «nav flotes» un «nav gaisa spēku», un ka inflācija sasniedzot 300 procentus. Konkrētus soļus vai termiņus viņš nenosauka.

ASV un Izraēla februārī sāka karadarbību pret Irānu; konflikts ilgst vairāk nekā septiņus mēnešus un ir būtiski ietekmējis globālās enerģijas cenas, jo Hormuza šauruma naftas satiksme praktiski apstājusies. Jūnijā ar Pakistānas un Kataras starpniecību tika parakstīts ietvara līgums par karadarbības apturēšanu, taču tā īstenošana iestrēgusi domstarpībās, tostarp par šauruma drošību.

ASV mediji pēdējās dienās ziņojuši, ka Pentagons sagatavojis plānus iespējamiem jauniem uzbrukumiem, ja tiktu dots rīkojums. Tramps iepriekš arī draudējis pēc vēlēšanām «beigt» karu ar spēku. Tikmēr aptaujas rāda, ka kara vadība ASV ir nepopulāra: Pew dati liecina, ka aptuveni 65 procenti amerikāņu neapstiprina Trampa rīcību Irānas jautājumā.

Analītiķi norāda, ka prezidents nav tiesīgs kandidēt uz nākamo termiņu, tāpēc pēc midtermiem politiskais risks no jaunas eskalācijas viņam varētu būt mazāks. Tikmēr reģionā turpinās diplomātija caur Kataru un Omānu, un abas puses apgalvo, ka vērtē otra priekšlikumus.