Tramps pieļauj triecienu Irānai jau svētdien, Irāna draud ar daudzkārt spēcīgāku atbildi

ASV prezidents Donalds Tramps sestdien, 24. oktobrī, žurnālistiem sacīja, ka Vašingtona apsver jaunus triecienus Irānai un tie varētu notikt "varbūt rīt". Tajā pašā laikā viņš pieļāva arī "lielu, skaistu" vienošanos ar Teherānu. Konkrētu lēmumu prezidents nenosauca un piebilda, ka par uzbrukuma laiku iepriekš nebrīdinātu.

Tramps apgalvoja, ka Irāna vēlas noslēgt darījumu, bet viņš šaubās, vai tā to ievēros. Kā savu mērķi viņš minēja panākt, lai Irāna nekad netiktu pie kodolieroča, un uzsvēra, ka risinājumam jābūt pastāvīgam. "Vai nu man tas būs jāpabeidz, vai varbūt viņi noslēgs darījumu. Jebkurā gadījumā mēs uzvaram," sacīja Tramps.

Paziņojums sekoja ASV vēstnieka Turcijā Toma Beraka piektdienas intervijai, kurā viņš teica, ka trieciens šajā nedēļas nogalē ir "absolūti" iespējams. Tramps toreiz atbildēja, ka par to neko nezina. Iepriekš prezidents bija norādījis, ka triecieni nenotiks pirms ASV Kongresa vēlēšanām 3. novembrī. Laikraksts The Hill, atsaucoties uz diviem avotiem, vēsta, ka ASV militārpersonas ir sagatavojušas uzbrukuma variantus laikam pēc vēlēšanām, bet The Wall Street Journal ziņo, ka uz lidmašīnu bāzeskuģa USS George Washington tiek iekrauta munīcija.

Irānas Islāma revolūcijas gvardes runasvīrs Hosseins Mohebi sestdien brīdināja, ka pat uz ierobežotu militāru rīcību Irāna atbildēs daudzkārt spēcīgāk. Pēc valsts kanāla Press TV ziņām, viņš konfliktu nosauca par "apokaliptisku karu", kurā Irāna gūšot pilnīgu uzvaru, un norādīja, ka tas izšķirs arī citu reģiona valstu likteni. Bruņoto spēku ģenerālštāba priekšnieks Ali Abdollahi paziņoja, ka ASV karakuģi netiks ielaisti Persijas līcī.

Irānas prezidents Masuds Pezeškians vainoja ASV pagaidu vienošanās sarunu izjukšanā un nosauca amerikāņus par gļēvuļiem, taču piebilda, ka Teherānai joprojām jācenšas panākt vienošanos.

ASV un Izraēlas karš pret Irānu sākās 28. februārī. Lai gan ir panākts pamiers un saprašanās memorands par miera līguma noslēgšanu, galvenās domstarpības joprojām ir par kuģošanu Hormuza šaurumā. ASV ir bloķējusi Irānas ostas, kas liedz tai eksportēt naftu, bet Irāna ir slēgusi šaurumu. Brent jēlnaftas cena piektdien sasniedza 117 dolārus par barelu. Izraēlā otrdien notiks parlamenta vēlēšanas, un premjerministrs Benjamins Netanjahu pēdējās dienās vairākkārt solījis gāzt Irānas režīmu.