Tramps paziņo par «enerģijas pamieru» starp Krieviju un Ukrainu; Kijeva un Maskava vēl nav apstiprinājušas

ASV prezidents Donalds Tramps svētdien, 11. oktobrī, paziņoja, ka starp Krieviju un Ukrainu stājies spēkā «enerģijas pamiers». Savā Truth Social ierakstā viņš rakstīja, ka abas puses piekritušas nekavējoties apturēt triecienus pret enerģētikas infrastruktūru, un aicināja «nesalauzt» vienošanos. Sīkākas detaļas par termiņiem, pārbaudes mehānismiem vai oficiālu dokumentu Tramps nenorādīja.

Euronews, RTÉ un Kyiv Post ziņo, ka uzreiz pēc paziņojuma nebija oficiāla apstiprinājuma ne no Kijevas, ne no Maskavas. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis agrāk svētdien bija pateicis, ka Ukraina ir gatava apturēt triecienus pret Krievijas naftas rafinērijām, ja Krievija pārtrauc uzbrukumus Ukrainas enerģētikas sistēmai un ja soļi ir savstarpēji un ar reālām garantijām.

Paziņojums seko dienu ilgai saspīlējumam. Sestdien Tramps kritizēja Zelenski par rafinēriju triecieniem un teica, ka Ukrainai vajadzētu jaunu prezidentu, vienlaikus aizstāvot ASV un Krievijas dīzeļdegvielas darījumu, kura mērķis, pēc Vašingtonas, ir mazināt degvielas cenas pirms ASV starpvēlēšanām. Zelenskis šo darījumu nosauca par vāju lēmumu un uzsvēra, ka vadītāju izvēlas tikai ukraiņi.

ABC News intervijā Zelenskis arī teica, ka Ukraina varētu rīkot vēlēšanas, ja Krievija piekristu 60 dienu pilnam pamieram. RTÉ citē viņa aicinājumu Trampam: «Pasakiet Putinam — dodiet mums divus mēnešus, 60 dienas pilna pamiera, un mēs organizēsim vēlēšanas.»

Kyiv Post atgādina, ka Zelenskis svētdien ziņoja par smagiem Krievijas triecieniem: tikai iepriekšējā nedēļā pret elektroenerģijas objektiem — aptuveni 196 triecieni un pret naftas un gāzes infrastruktūru — aptuveni 20, ar 153 civilajiem upuriem. Paralēli turpinājās Ukrainas tālās darbības pret Krievijas infrastruktūru, tostarp pret tehnoloģiju uzņēmuma Yandex datu centriem.

Eiropas Savienības ārpolitikas vadītāja Kaja Kallasa un Apvienotās Karalistes premjers Endijs Bērnems publiski pauda solidaritāti ar Zelenski un norādīja, ka spiediens uz Krieviju nav mazināms. Berlīne caur ārlietu ministru Johanu Vadephulu apliecināja, ka Vācija turpina pilnībā atbalstīt Ukrainas valdību un prezidentu.

Kamēr Kijeva un Maskava nav publiski apstiprinājušas Trampa formulēto «enerģijas pamieru», novērotāji vērtē, vai tas nozīmē reālu abpusēju uguns pārtraukšanu pret enerģētikas mērķiem, vai tikai politisku paziņojumu. Nākamajās stundās gaidāmi oficiāli komentāri no abām kara pusēm un partneriem.