Ukraina paziņo par triecienu Krievijas lielākajai naftas pārstrādes rūpnīcai Omskā, 2500 km no robežas

Ukrainas bruņoto spēku Ģenerālštābs ceturtdien, 8. oktobrī, paziņoja, ka tā spēki uzbrukuši Omskas naftas pārstrādes rūpnīcai Sibīrijā, kas ir lielākā šāda veida rūpnīca Krievijā. Tā atrodas aptuveni 2500 kilometru attālumā no Ukrainas robežas, un šis ir viens no tālākajiem Ukrainas triecieniem kopš pilna mēroga kara sākuma.

Rūpnīcu apsaimnieko Krievijas valsts uzņēmuma Gazprom grupas naftas uzņēmums Gazprom Neft, un gadā tajā var pārstrādāt vairāk nekā 21 miljonu tonnu jēlnaftas. Ģenerālštābs norādīja, ka rūpnīca piegādā degvielu Krievijas armijai, taču sīkāk par uzbrukuma sekām neinformēja.

Ukrainas dronu ražotājs Fire Point paziņoja, ka uzbrukumā izmantoti uzlaboti tā tāldarbības droni FP-1 un pēc trāpījuma objektā izcēlies ugunsgrēks. Omskas apgabala gubernators Vitālijs Hocenko apstiprināja, ka drons trāpījis kādā rūpnieciskajā zonā, bet detaļas nesniedza.

Omskas rūpnīcai Ukraina uzbruka jau 6. jūlijā. Pēc šī trieciena rūpnīca, kas ir Krievijas lielākā benzīna ražotāja, bija spiesta apturēt naftas pārstrādi, un, kā tolaik ziņoja Reuters, tas varēja padziļināt degvielas trūkumu valstī.

Tajā pašā dienā Ukrainas Ģenerālštābs apstiprināja arī triecienu Gazprom Neftekhim Salavat naftas pārstrādes un naftas ķīmijas kompleksam Baškortostānā, aptuveni 1400 kilometru no Ukrainas robežas. Pēc uzbrukuma tur izcēlās ugunsgrēks. Komplekss gadā var pārstrādāt līdz 10 miljoniem tonnu ogļūdeņražu izejvielu, un tas ražo benzīnu, dīzeļdegvielu, mazutu, bitumenu un polietilēnu.

Ukraina, kuru pati regulāri apšauda ar Krievijas raķetēm un droniem, jau ilgstoši veic tāldarbības dronu uzbrukumus Krievijas militārajiem, enerģētikas un rūpniecības objektiem, lai palielinātu kara izmaksas Maskavai. Kijiva šos triecienus pamato ar tiesībām uz pašaizsardzību saskaņā ar ANO Statūtu 51. pantu.

Krievijas puse līdz šim nav sniegusi informāciju par postījumu apmēru Omskā un to, vai rūpnīcas darbība atkal būs jāaptur.