Senāts liek Rīgas apgabaltiesai no jauna skatīt Austrumu slimnīcas radiologu lietu

Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departaments 3. novembrī atcēla Rīgas apgabaltiesas spriedumu tā dēvētajā Gaiļezera radiologu lietā un nodeva to apgabaltiesai izskatīt vēlreiz. Lietā Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas ārstniecības personas apsūdzētas par to, ka par magnētiskās rezonanses izmeklējumiem, apejot oficiālo rindu un slimnīcas kasi, ņēma naudu no pacientiem.

Senāta lēmums nozīmē, ka viena no apjomīgākajām mediķu krimināllietām Latvijā netiek pabeigta arī pēc vairāk nekā desmit gadiem. Kriminālprocesu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs sāka 2015. gadā, bet apsūdzībā aprakstītās darbības attiecas uz laiku jau kopš 2013. gada. Izmeklēšanas ieskatā ārpus noteiktās kārtības izmeklēti 121 pacients, un slimnīcai nodarīti vismaz 12 tūkstošu eiro zaudējumi.

Par prettiesiska labuma pieņemšanu apsūdzēti radiologi un viņu asistenti Juris Kalvāns, Vēsma Matroze, Ilze Laila Laudere, Karina Moisejeva un Ineta Nemiro, bet Onkoloģijas centra Diagnostiskās radioloģijas centra vadītāja Māra Epermane – par valsts amatpersonas bezdarbību, proti, par to, ka zināja par padoto rīcību un to pieļāva. Rīgas pilsētas tiesa 2024. gadā piecus apsūdzētos sodīja ar nosacītu brīvības atņemšanu, bet Epermani attaisnoja. Apgabaltiesa pērn vienu apsūdzēto attaisnoja, pārējiem, arī Epermanei, noteica naudas sodus, apsūdzētajām ārstniecības personām atņemot tiesības gadu nodarboties ar ārstniecību.

Senāta galvenais iebildums ir par apsūdzēto juridisko statusu. Slimnīca ir valstij piederoša kapitālsabiedrība, nevis valsts iestāde, tāpēc mediķus nevarēja uzskatīt par valsts iestādes darbiniekiem, kā to darīja apgabaltiesa. Senāts gan atzina, ka šādā slimnīcā strādājošie piedalās publisko funkciju īstenošanā, taču tiesai jānoskaidro, vai konkrētās darbības veiktas, izmantojot publiska uzdevuma pilnvaras. No tā atkarīgs, kurš Krimināllikuma pants piemērojams. Senators Māris Leja LTV norādīja, ka nebija noskaidrots, vai maksas izmeklējumi pēc valsts kvotu izsmelšanas vēl bija valsts deleģēta uzdevuma daļa.

Senāts arī secināja, ka apgabaltiesa nav pēc būtības izvērtējusi argumentus par to, ka trim apsūdzētajiem inkriminētās darbības nav pierādītas, un nav pamatojusi diagnostikas centra vadītājas atbildību, tostarp to, kad viņa uzzināja par rindas apiešanu. Turklāt spriedumā bija atzīts, ka slimnīcai nodarīts zaudējums, taču kompensācija netika noteikta.

Apsūdzēto aizstāvji LTV pauda gandarījumu par lēmumu, bet prokurore komentārus nesniedza. Austrumu slimnīcā LTV norādīja, ka tagad pieraksts uz izmeklējumiem ir tikai elektronisks, onkoloģijas pacientiem izveidots tā dēvētais zaļais koridors, un divi apsūdzētie radiologi slimnīcā joprojām strādā.

Lieta tagad atgriežas Rīgas apgabaltiesā, un Epermanes aizstāvis Saulvedis Vārpiņš lēš, ka jauna izskatīšana apelācijas un kasācijas instancē prasīs vēl vairākus gadus.