Uzbekistāna paraksta 4,7 miljardu dolāru enerģētikas līgumus un plāno vēl divas AES

Uzbekistāna piektdien, 16. oktobrī, Taškentā noslēdza līgumus par sešiem lieliem enerģētikas projektiem, kuru kopējā vērtība ir 4,7 miljardi ASV dolāru. Prezidenta kancelejas dati liecina, ka projekti valsts energosistēmai pievienos 3000 megavatu ražošanas jaudas un 400 megavatu enerģijas uzkrāšanas jaudas. Tajā pašā tikšanās reizē ar investoriem prezidents Šavkats Mirzijojevs paziņoja, ka valsts gatavojas būvēt otro un trešo atomelektrostaciju.

Par kodolenerģiju Mirzijojevs teica, ka sarunas ar jauniem partneriem un investoriem par otrās stacijas būvniecību paredzētas sestdien, 17. oktobrī. Lēmumu viņš pamatoja ar urāna ieguves pieaugumu un valsts uzkrāto pieredzi šajā nozarē. Ne jauno staciju atrašanās vietas, ne jaudas, izmaksas vai būvniecības termiņi nav atklāti, un nav arī zināms, kuri investori piedalās sarunās.

Pirmā Uzbekistānas atomelektrostacija top Džizakas apgabala Farišas rajonā kopā ar Krievijas valsts korporāciju Rosatom. Būvniecība sākās jūnijā. Stacijā paredzēti divi lieli reaktori VVER-1000 un divi mazie RITM-200N ar kopējo jaudu 2110 megavatu, bet tās izmaksas tiek lēstas līdz 9,5 miljardiem dolāru. Pirmo mazo reaktoru plānots tehniski nodot ekspluatācijā 2029. gadā, bet visu projektu pabeigt 2034.–2035. gadā. Serbijas prezidents Aleksandrs Vučičs septembrī stāstīja, ka Mirzijojevs viņam minējis otro staciju, ko varētu būvēt kopā ar Ķīnu, taču Uzbekistānas iestādes to oficiāli nav apstiprinājušas.

Euronews rīcībā nonākušajā projektu sarakstā starp iesaistītajiem uzņēmumiem minēti Saūda Arābijas ACWA Power, AAE uzņēmums AMEA Power, Japānas Toyota Tsusho un Sojitz, Francijas EDF un Kataras Nebras Power. Vēl sešus saules un vēja parku projektus ar kopējo jaudu 2200 megavatu valdība drīzumā izsludinās atklātos konkursos.

Valdības mērķis ir līdz 2030. gadam pievienot 22 000 megavatu jaunas ražošanas jaudas, uzbūvēt 5000 kilometru elektrolīniju un 16 lielas apakšstacijas, kā arī palielināt uzkrāšanas jaudu līdz 4,5 gigavatiem. Atjaunīgās enerģijas daļai elektroenerģijas ražošanā līdz tam jāpieaug no pašreizējiem 31 % līdz 54 %. Pirmoreiz valsts sagatavos arī nacionālo enerģētikas ģenerālplānu līdz 2050. gadam.

Mirzijojevs atzina, ka investīcijas joprojām kavē birokrātija un korupcija. Nozares problēmu risināšanai izveidos Enerģētikas investoru padomi, ko vadīs prezidenta administrācijas vadītāja. Investori tikšanās laikā aicināja reformēt finanšu un kapitāla tirgus un nodrošināt stabilus, paredzamus noteikumus. Prezidents arī minēja, ka virzās plāni eksportēt atjaunīgo elektroenerģiju Eiropas virzienā caur Kazahstānu un Azerbaidžānu. Šis Kaspijas zaļās enerģijas koridors pagaidām ir tikai priekšizpētes stadijā.