Valkas ES fondu lietā stājas spēkā spriedums sidra darītavas īpašniekam Putniņam

Eiropas Prokuratūras izmeklētajā lietā par Eiropas Savienības fondu līdzekļu izkrāpšanu Valkas novadā stājies spēkā pirmais notiesājošais spriedums. To saņēmis SIA "Mūrbūdu sidra darītava" īpašnieks Krišjānis Zintis Putniņš, kurš atzina vainu krāpšanas lielā apmērā atbalstīšanā, un tiesa apstiprināja ar viņu noslēgto vienošanos par sodu, vēsta LTV raidījums "De facto".

Putniņam noteikta probācijas uzraudzība uz trim gadiem. No viņa uzņēmuma piedzīti 31 200 eiro jeb 40 minimālās mēnešalgas, un divus gadus tas nevarēs pretendēt uz ES fondu atbalstu. Uzņēmējs spriedumu komentēt atteicās.

Lieta ir svarīga ne tikai Valkai. Tā rāda, kā pašvaldību projektos degradēto teritoriju atjaunošanai var tikt apiets noteikums, ka ar ES naudu nedrīkst būvēt ēku jau iepriekš izraudzītam uzņēmumam. Ja ēka tiek celta konkrētam komersantam, fondu atbalsts var būt līdz 55 procentiem un vajadzīgs arī paša uzņēmēja ieguldījums. Ja objekta lietotājs tiek noteikts vēlāk izsolē, atbalsts var sasniegt 85 procentus. Valkas novads pieteicās uz lielāko atbalstu.

Pēc prokuratūras datiem, no 2020. gada jūlija līdz 2023. gada oktobrim apsūdzētās personas ar viltu centās iegūt vismaz 693 520,40 eiro, no kuriem 670 032 eiro bija Eiropas Reģionālās attīstības fonda nauda un 23 488,40 eiro valsts budžeta dotācija. Izmeklētāji uzskata, ka sidra darītava slepeni piedalījās gan vietas izvēlē, gan ēkas projektēšanā, bet ražotne uzcelta blakus uzņēmuma esošajai ražotnei zemē, kas neatbilda degradētas teritorijas statusam. Spriedumā arī minēts, ka daļa citu uzņēmumu apliecinājumu par interesi izmantot ēku bijuši fiktīvi.

Putniņa lieta izdalīta no pamatlietas, kurā apsūdzības uzrādītas Valkas novada domes priekšsēdētājam Ventam Armandam Krauklim ("Vidzemes partija"), Ērģemes pagasta pārvaldes vadītājam Pēterim Pētersonam un domes attīstības daļas vadītājai Guntai Smanei. Krauklis vainu noliedz un "De facto" teica, ka lietā nav spēcīgu pierādījumu, jo nozieguma neesot bijis. Prokuratūra atgādina, ka neviens nav uzskatāms par vainīgu, kamēr vaina nav konstatēta likumā noteiktajā kārtībā.

Pašvaldībai lietai ir arī finansiālas sekas. Valka gaidītos ap 700 tūkstošiem eiro no ERAF par uzbūvēto ēku nesaņems, bet projektam tā aizņēmās 396 398 eiro uz 30 gadiem, līdz 2052. gadam. Pagājušajā nedēļā Valkas dome nolēma sākt finanšu stabilizācijas procesu.

Centrālās finanšu un līgumu aģentūras dati liecina, ka Latvijā degradēto teritoriju atjaunošanai kopumā īstenoti 127 projekti par 369 miljoniem eiro, un izmeklēšanas sāktas piecos gadījumos, tostarp Valkā. Lietu pret Valkas amatpersonām plānots nodot tiesai.