Valsts uzņēmumu valdēs un padomēs rotē šaurs vadītāju loks, rāda LSM analīze

Valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību valdēs un padomēs regulāri nonāk vieni un tie paši cilvēki, kuri pāriet no viena uzņēmuma vadības uz citu un bieži arī uz pavisam citu nozari. To rāda sabiedriskā medija LSM analīze, kas publicēta sestdien, 17. oktobrī. Aptaujātie eksperti uzskata, ka iemesls ir atlases prasības, kas pieļauj tikai šauru kandidātu loku.

Jautājums ir būtisks, jo šie uzņēmumi pārvalda publisku īpašumu, sākot ar transportu un enerģētiku un beidzot ar slimnīcām. Ja amatos rotē neliels cilvēku loks, rodas jautājums, cik konkurētspējīga ir atlase un cik rūpīgi tiek vērtēts kandidātu iepriekšējais darbs.

Analīzē aplūkota 301 kapitālsabiedrība. Tajās ir gan pilnībā valstij vai pašvaldībām piederoši uzņēmumi, gan tādi, kam ir arī citi īpašnieki. To valdēs un padomēs ir 525 aktuāli amatu ieraksti, un tos ieņem 492 cilvēki. Vairākās kapitālsabiedrībās vienlaikus darbojas 29 cilvēki, no kuriem gandrīz četri no pieciem strādā dažādās nozarēs. Trīspadsmit no viņiem vienā uzņēmumā ir valdē, bet citā padomē, tātad vienuviet vada ikdienas darbu, bet otrā uzrauga citu vadību.

Padziļināti LSM izvērtēja 90 cilvēkus, kuri strādājuši vismaz divās kapitālsabiedrībās un divās nozarēs. Vairāk nekā trešdaļai no viņiem pieredzē ir trīs vai vairāk uzņēmumu. Garākais saraksts ir Imantam Paeglītim ar sešām kapitālsabiedrībām: CSDD, Austrumu slimnīcu, «Pasažieru vilcienu», «Latvijas Loto», «Rīgas ūdeni» un šogad arī «Rīgas namiem». Ilzes Aleksandrovičas pieredzē ir piecas, tostarp «Latvijas Pasts», «airBaltic» un «Latvijas gaisa satiksme», bet pašlaik viņa vienlaikus darbojas Rīgas 1. slimnīcā un Bērnu slimnīcā.

Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta vadītājs Latvijā Andris Grafs LSM norādīja, ka atlasē prasa lielu pieredzi, bet valdes locekļiem papildus divus līdz trīs gadus darba līdzīga izmēra uzņēmumā. Tādēļ tas, kurš reiz šādu amatu ieņēmis, apsteidz citus, bet, piemēram, starptautisku uzņēmumu struktūrvienību vadītāji konkurencē zaudē. Biedrības «Sabiedrība par atklātību – Delna» direktores vietniece Agnija Birule vaicāja, cik detalizēti atlases komisijas izvērtē kandidāta iepriekšējo sniegumu, arī gadījumos, kad viņš no iepriekšējā amata atkāpies.

Amatu savienošanu daļēji jau ierobežo likums. Kopš 2025. gada 11. janvāra grozījumi likumā «Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā» liedz iestāžu vadītājiem, viņu vietniekiem un civildienesta ierēdņiem strādāt kapitālsabiedrību valdēs. Padomes locekļa amatu viņi drīkst ieņemt tikai izņēmuma gadījumos un ne ilgāk par gadu, un neatļautā savienošana bija jāizbeidz līdz 2025. gada 31. augustam. Kā norāda LSM, vienlaikus darboties vairāku kapitālsabiedrību valdēs un padomēs joprojām ir atļauts.