Video radaru lietā prokurore Krapsim lūdz 19 500 eiro sodu; spriedums gaidāms oktobrī

Rīgas pilsētas tiesā noslēgumam pirmajā instancē tuvojas krimināllieta par Valsts policijas video radaru iepirkumu. Prokurore bijušajam Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšniekam Normundam Krapsim lūgusi piespriest 19 500 eiro naudas sodu, bet bijušajai policijas amatpersonai Andrim Locam — vairāk nekā piecus tūkstošus eiro, ziņo LSM un TVNET.

Krapsi apsūdz ļaunprātīgā dienesta stāvokļa izmantošanā un neizpaužamu ziņu izpaušanā. Locu apsūdz dienesta stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas atbalstīšanā. Abi savu vainu neatzīst. Prokurore Agnese Indriksone norādījusi, ka nodarījumi būtiski aizskar sabiedrības intereses, taču bīstamība neesot tik augsta, lai prasītu brīvības atņemšanu.

Apsūdzības ieskatā Krapsis ar Loca atbalstu panācis, ka policija 2018. gadā noslēdz līgumu ar uzņēmumu «RECK» par video radaru un mērierīču iegādi ar uzņēmējam izdevīgiem nosacījumiem. Iepērkamo ierīču specifikācija jau sākotnēji esot pilnībā atbildusi viena pretendenta piedāvājumam, ierobežojot konkurenci. Turklāt pirms konkursa izsludināšanas esot izpausta informācija pretendentam.

Krapsis tiesā skaidrojis, ka 30 dienesta gados centies nodrošināt kolēģiem labu tehniku, un uzskata procesu par atsevišķu personu pretdarbību. Viņš norāda, ka iegādātie rokas lāzera radari «Tru Cam II» tolaik bijuši vienīgie ar tipa apstiprinājumu Latvijā leģitīmai lietošanai. Locs uzsvēris, ka sevi uzskata par liecinieku, nevis apsūdzēto, un ka tiešu pierādījumu pret viņu neesot.

Valsts policija lietā atzīta par cietušo, jo notikušais radījis kaitējumu iestādes reputācijai un pārkāpis publisko iepirkumu kārtību. Kriminālprocesā abiem noteikts aizliegums ieņemt konkrētus amatus policijā; Locam drošības līdzekļi vēlāk atcelti, Krapsim — ne. 2021. gada vasarā Krapsis devās izdienas pensijā.

Paredzams, ka tiesa spriedumu varētu pasludināt oktobrī. Pret Krapsi paralēli tiek skatīta arī lieta par iespējamām nelikumībām policijas formas tērpu iepirkumā. Neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr vaina nav pierādīta likumā noteiktajā kārtībā.