Zemnieki un Zemkopības ministrija iebilst pret 20 % griezumu ES lauksaimniecības naudai

Latvijas lauksaimnieku organizācijas aicina valdību ES nākamā daudzgadu budžeta sarunās nepieļaut lauksaimniecības finansējuma samazinājumu, ko biedrība “Zemnieku saeima” vērtē aptuveni 20 % apmērā. Arī Zemkopības ministrija uzskata, ka Latvijai jāpanāk papildu nauda, nevis jāpaļaujas uz līdzekļu pārdali starp nozarēm. Sarunas par 2028.–2034. gada budžetu šonedēļ turpina ES valstu līderi Briselē.

Eiropas Komisijas priekšlikumā Latvijas lauksaimniecībai nākamajā periodā iezīmēti aptuveni 2,6 miljardi eiro. “Zemnieku saeima”, atsaucoties uz Zemkopības ministrijas publiskoto priekšlikuma izvērtējumu, min 2,62 miljardus eiro. Tas ir par aptuveni 650 miljoniem eiro mazāk nekā pašlaik. Lai Latvijas zemnieku tiešmaksājumi līdzinātos ES vidējam līmenim, vajadzētu vēl 1,6 miljardus eiro visam periodam, lēš zemkopības ministrs Uldis Augulis (ZZS).

Komisija norādījusi, ka dalībvalstis iztrūkumu var segt, pārvirzot naudu no citām politikām. Augulis Latvijas Radio sacīja, ka konkurence starp nozarēm būtu smaga, tāpēc svarīgāks ir papildu finansējums, nevis cīņa par esošās aploksnes sadali. “Zemnieku saeimas” valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre brīdina, ka šāda pārdale varētu sadurt lauksaimniecību, kohēziju un “Rail Baltica” projektu cīņā par vieniem un tiem pašiem līdzekļiem.

Zemnieki jau gadiem norāda, ka Latvijas saimniecības saņem mazākus tiešmaksājumus nekā daudzās citās ES valstīs, lai gan tām jāievēro tās pašas ražošanas prasības. Dzelzkalēja-Burmistre uzskata, ka kopējā finansējuma samazināšana šo plaisu konkurencē padziļinātu, bet ražošana kļūst dārgāka. Viņas vērtējumā tas var mudināt saimniecības pamest nozari un palielināt atkarību no pārtikas importa. Biedrība neizslēdz arī plašus zemnieku protestus, tostarp Latvijā.

Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes vadītājs Guntis Gūtmanis sarunās sagaida stingru premjera nostāju un uzskata, ka jāņem vērā arī pierobežas valstu drošības situācija. Viņš arī pieļāva, ka finansējuma samazinājuma gadījumā Latvijā būs jāpārskata subsīdiju sadales kārtība, vairāk atbalsta novirzot tieši ražojošajiem lauksaimniekiem.

Bažas pauž ne tikai Latvijas zemnieki. Eiropas lauksaimnieku organizācija “Copa-Cogeca” uzskata, ka pašreizējais sarunu piedāvājums nedod pietiekamas garantijas kopējās lauksaimniecības politikas finansējumam. Latvijas nacionālajā pozīcijā maksājumi lauksaimniekiem ir viena no četrām prioritātēm līdzās kohēzijas finansējumam, “Rail Baltica” un drošībai, bet dalībvalstis budžeta apmērā joprojām ir sašķeltas, un sarunas varētu ilgt vēl vairākus mēnešus.