Zemnieku saeima Rīgā izber dārzeņus pie domes protestā pret skolu ēdināšanas iepirkumu

Ceturtdien, 12. novembra rītā, pie Rīgas domes ēkas tika izbērtas vairākas tonnas Latvijā izaudzētu dārzeņu. Akciju rīkoja lauksaimnieku biedrība “Zemnieku saeima”, kas šādi protestē pret Rīgas pašvaldības skolu un bērnudārzu ēdināšanas iepirkumiem. Ja deputāti “dāvinājumu” nepieņems, biedrība aicina rīdziniekus dārzeņus paņemt bez maksas.

Strīda centrā ir iepirkums ar identifikācijas numuru CAIP 2025/138, kurā Rīga meklē ēdināšanas pakalpojumu sniedzēju 27 izglītības iestādēm uz pieciem gadiem. Pašvaldības iepirkumu lapā norādītā paredzamā līgumcena ir 26 865 476,29 eiro, un pēc tam sekos vēl viens iepirkums par ēdināšanu 101 izglītības iestādē. Lauksaimniekus visvairāk satrauc nosacījums, ka atsevišķu produktu piegādes attālums var sasniegt 300 kilometrus. Tas, pēc biedrības domām, aptver lielu daļu Lietuvas un Igaunijas, kur Latvijas uzraugiem ir grūti pārbaudīt produktu izcelsmi un kvalitāti.

Biedrības valdes loceklis Mārtiņš Trons uzskata, ka iepirkumos joprojām izšķirīga ir zemākā cena, bet kvalitātes un izcelsmes prasības bieži paliek tikai uz papīra. Viņš aicina vērtēt produktu svaigumu, sezonalitāti un piegāžu ilgtspēju, kā arī pārbaudīt, kas patiesībā nonāk bērnu šķīvjos. Trons arī norāda, ka kaimiņvalstis savos ēdināšanas iepirkumos Latvijas zemniekiem ir faktiski slēgtas, un brīdina, ka bez pārmaiņām lauksaimnieki ir gatavi rīkot jaunas akcijas.

Šis ir turpinājums rudenī sāktam strīdam. Septembra vidū “Zemnieku saeima” tikās ar Rīgas domes amatpersonām un aicināja iepirkumu apturēt, taču pašvaldība atteicās. Pilsētas izpilddirektors Jānis Lange toreiz LSM sacīja, ka juridiska pamata iepirkumu apturēt nav, bet vicemērs Vilnis Ķirsis uzsvēra, ka pilsēta nevar pieļaut situāciju, kurā bērniem nav ēdiena. Pašvaldība savā paziņojumā skaidroja, ka iepirkumā ir paredzēta iespēja izmantot bioloģiskos, nacionālās kvalitātes shēmas un integrētās audzēšanas produktus, un apsolīja biedrības priekšlikumus ņemt vērā nākamajos iepirkumos.

Iepirkumam ir arī sava vēsture. LSM ziņoja, ka Rīga to jau grozīja pēc tam, kad divi uzņēmumi apstrīdēja zaļos kritērijus par bioloģisko pārtiku un piegādes attālumu. Iepirkumu uzraudzības birojs atzina, ka šādi kritēriji paši par sevi ir pieļaujami, taču sākotnēji tie nebija pietiekami sasaistīti ar līguma izpildi. Iepriekšējā, 53 miljonu eiro vērtajā Rīgas skolu ēdināšanas iepirkumā uzvarētāji tika noteikti izlozē, jo visi pretendenti piedāvāja vienādu zemāko cenu.

Biedrība norāda arī uz plašāku problēmu valsts līmenī. Vasaras sākumā stājās spēkā grozījumi Publisko iepirkumu likumā, un tika atceltas Ministru kabineta noteiktās zaļā publiskā iepirkuma prasības. Zemkopības ministrijas vadībā tiek gatavotas ilgtspējīgu pārtikas iepirkumu vadlīnijas ar kontroles instrumentiem, taču sākumā tās būs tikai ieteikumi. Saistošie noteikumi, ko paredz Pārtikas aprites uzraudzības likums, vēl nav pieņemti.