Zemnieku saeima: ārkārtējā situācija lauksaimniecībā pati par sevi kompensācijas nedod

Biedrības «Zemnieku saeima» valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre intervijā aģentūrai LETA norādījusi, ka ārkārtējās situācijas izsludināšana lauksaimniecībā pati par sevi nenozīmē, ka saimniecības saņems kompensācijas. Viņas ieskatā tieša finansiāla labuma no šā lēmuma, kā daļa sabiedrības varētu gaidīt, nebūs.

Valdība 29. septembrī nolēma līdz 2027. gada 10. janvārim izsludināt ārkārtējo situāciju visā Latvijas teritorijā saistībā ar 2026. gada lietavu un plūdu sekām. Atbildīgā institūcija ir Zemkopības ministrija, kurai jāapkopo dati par skartajām platībām, saimniecībām un zaudējumiem. Mērķis ir mazināt ilgstošu nokrišņu un pārmitruma ietekmi un nodrošināt tiesiskus risinājumus, kad nav iespējams pilnvērtīgi novākt ražu un veikt sezonālos darbus.

Dzelzkalēja-Burmistre skaidroja, ka režīms ļauj Lauku atbalsta dienestam vieglāk Eiropas līmenī saskaņot atvieglojumus pamatnosacījumos, kas jāievēro, lai saņemtu subsīdijas. Tas dod papildu pamatojumu ministrijai un dienestam ātrāk sakārtot atrunas, jo dabas apstākļi ievieš korekcijas atbalsta noteikumos. Vienlaikus viņa pieļāva, ka daļu jautājumu varētu atrisināt arī bez ārkārtējās situācijas.

Organizācijas pārstāve uzsvēra, ka lēmums paātrina pašvaldību darbu vietās ar lieliem plūdiem, piemēram, Ziemeļkurzemē, kur bojāti ceļi un meliorācijas sistēmas. Pašvaldības prasa atbalstu no krīzes fonda, un ārkārtējā situācija saīsina procedūras. Pieredze ar bankām esot salīdzinoši pozitīva, ja lauksaimnieki savlaicīgi sāk sarunas; bankas vērtē katru klientu individuāli, un oficiālais režīms var palīdzēt mātes kompānijām saprast, ka problēma ir sistēmiska.

Lauksaimnieki jau tagad aicina Zemkopības ministriju un valdību vēlreiz vērsties Eiropas Komisijā pēc atbalsta no ES krīzes rezerves fonda. Dzelzkalēja-Burmistre atgādināja, ka fonda nauda veidojas no daļas no valstu tiešmaksājumu aploksnēm, bet pieprasījums Eiropā šogad ir liels sausuma dēļ. Saistībā ar minerālmēslu un degvielas sadārdzinājumu un problēmām Hormuza šaurumā Latvijai no šīs rezerves piešķirti nepilni 5,5 miljoni eiro – viņas vērtējumā «piliens jūrā».

Ministru prezidents Andris Kulbergs pēc 29. septembra lēmuma uzsvēra to pašu: ārkārtējās situācijas izsludināšana pati par sevi naudu nepiešķir, un reāls ES atbalsts iepriekš nācis tikai pēc datos pamatota pieprasījuma Briselē. Viņš uzdevis ministrijai nekavējoties iesniegt oficiālu pieprasījumu pēc ES ārkārtas finansējuma. Zemkopības ministrija jau paredzējusi atkāpes tiešo maksājumu un ekoshēmu nosacījumos, lai saimniecības nezaudētu atbalstu, kad prasību izpildi kavē laikapstākļi.