Zemnieku saeima prasa līdz gada beigām atcelt drošības rezervju maksu degvielai

Biedrība „Zemnieku saeima” otrdien, 20. oktobrī, aicināja Saeimu un Ministru kabinetu līdz 2026. gada 31. decembrim pārtraukt degvielai piemērot drošības rezervju pakalpojuma maksu. Organizācija vēlas, lai politiķi paskaidro, kāpēc iecere, kas pirms 3. oktobra Saeimas vēlēšanām tika virzīta kā steidzama, pēc vēlēšanām ir apstājusies.

Jautājums skar visus degvielas pircējus, jo šo maksu naftas produktu tirgotāji iekļauj gala cenā uzpildes stacijās. Pēc biedrības aplēsēm, maksas pagaidu atcelšana varētu samazināt degvielas cenu vēl par aptuveni astoņiem centiem litrā, ja tirgotāji ietaupījumu pilnībā nodotu pircējiem. Biedrības lauksaimniecības politikas eksperts Mārtiņš Trons norāda, ka dārga degviela sadārdzina lauku darbus, pārtikas ražošanu un piegādi, bet lēmuma novilcināšana pagarina izmaksu slogu gan zemniekiem, gan citiem uzņēmējiem un iedzīvotājiem.

Pēc Trona teiktā, līdz šim pieņemtie cenu mazināšanas pasākumi un iecere atcelt obligāto biodegvielas piejaukumu marķētajai lauksaimniecības dīzeļdegvielai ir vērtējami pozitīvi, taču ar tiem nepietiek. Marķētajai dīzeļdegvielai jau tagad ir atsevišķa, zemāka akcīzes likme, tāpēc vispārējais akcīzes samazinājums zemnieku saimniecībām nedod tādu pašu ietaupījumu kā parastās dīzeļdegvielas pircējiem.

Grozījumus Enerģētikas likumā Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija konceptuāli atbalstīja 29. septembrī, un 1. oktobrī Saeima tos steidzamības kārtā pieņēma pirmajā lasījumā. Likumprojekta autori norādīja, ka pagaidu atbrīvojums tieši neietekmētu valsts budžetu, jo rezervju uzturēšanas izmaksas paredzēts segt no jau esošajiem uzkrājumiem, un neskartu valsts pienākumu uzturēt naftas produktu rezerves atbilstoši ES prasībām. Saskaņā ar Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) sniegto informāciju, kopš šā gada sākuma maksas likme ir 81,26 eiro par tonnu naftas produktu.

Pēc vēlēšanām Budžeta komisija 14. oktobrī lūdza likumprojektu izslēgt no Saeimas 15. oktobra sēdes darba kārtības līdz turpmākam komisijas lēmumam, un Saeima to izdarīja. ZZS frakcijas priekšsēdētājs Harijs Rokpelnis TV3 skaidroja, ka partija, detalizētāk iepazinusies ar jautājumu un ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, maksas atcelšanu pašlaik neuzskata par prātīgu. Viedokli par iespējamo ietekmi uz drošību lūgts sniegt arī Saeimas Nacionālās drošības komisijai.

„Zemnieku saeima” atgādina, ka saimniecībām vienlaikus jārēķinās ar dārgākiem minerālmēsliem un vides un klimata prasībām. Biedrība arī brīdina, ka ES 2028.–2034. gada budžeta sarunās Latvijas lauksaimniecībai paredzētais finansējums varētu sarukt aptuveni par 20 % un valdībai tas aktīvi jānovērš.

Latvijas Degvielas tirgotāju asociācija iepriekš norādījusi, ka maksu varētu pārstāt iekļaut cenā jau nākamajā dienā pēc likuma stāšanās spēkā. Tālākā likumprojekta virzība Saeimā ir atkarīga no Budžeta komisijas lēmuma.