Ziemeļkoreja paziņo par jaunas torpēdas izmēģinājumu ar MI mērķa noteikšanā

Ziemeļkoreja sestdien paziņoja, ka 15. oktobrī zem ūdens veiksmīgi izmēģinājusi jaunu torpēdu sistēmu Zam-2.0. Valsts ziņu aģentūra KCNA to raksturo kā „īpaši ātru, precīzi vadāmu” ieroci un apgalvo, ka mērķa noteikšanā un torpēdas vadībā izmantota mākslīgā intelekta tehnoloģija.

Pēc KCNA ziņām, izmēģinājumu kopīgi veica Aizsardzības zinātņu akadēmija, Raķešu pārvalde un Torpēdu ieroču pētniecības birojs, un to vēroja valsts aizsardzības pētniecības vadītāji. Aģentūra raksta, ka pārbaudīta dzinēja efektivitāte un raķešu dzinējiekārtas veiktspēja, kas izstrādāta vairāk nekā 180 dažādos izmēģinājumos pēdējo piecu gadu laikā. Izmēģinājums nosaukts par nozīmīgu soli flotes attīstībā.

Ko tieši nozīmē mākslīgā intelekta izmantošana, Phenjana nav paskaidrojusi, norāda aģentūra AP. Dienvidkorejas armija, kas bieži apsūdz ziemeļu kaimiņu savu militāro tehnoloģiju pārspīlēšanā, uzreiz ziņojumu nekomentēja. Daļa ekspertu uzskata, ka Ziemeļkoreja, visticamāk, uzlabo ieroču vadības programmatūru, taču apšauba, ka tās ieročiem patiešām būtu tik attīstītas digitālas spējas kā patstāvīga mērķu izvēle.

Torpēdas izmēģinājums ir daļa no ieroču demonstrāciju sērijas pēdējās nedēļās. Dienu iepriekš, 14. oktobrī, Ziemeļkoreja Japānas jūrā izmēģināja divu veidu no zemūdenes palaižamas stratēģiskās spārnotās raķetes. Dienvidkorejas Apvienotais štābs paziņoja, ka raķetes izsekotas no palaišanas līdz lidojuma beigām un ka viena palaista no vertikālas palaišanas iekārtas, bet otra no torpēdu aparāta.

Ziņu aģentūra Yonhap raksta, ka tie bija pirmie šāda veida izmēģinājumi kopš 2024. gada janvāra. Eksperti pieļauj, ka raķetes varētu būt palaistas no 2023. gadā prezentētās 3000 tonnu klases zemūdenes, ko Phenjana dēvē par savu pirmo taktisko kodolzemūdeni. Savukārt 12. oktobrī no Phenjanas apkaimes jūras virzienā tika palaistas taktiskās ballistiskās raķetes.

AP atgādina, ka 20. septembrī un 3. oktobrī Ziemeļkoreja izmēģināja arī dažāda darbības rādiusa hiperskaņas raķešu sistēmas, un Kima Čenuna māsa Kima Jodžona apgalvoja, ka arī 3. oktobra raķetēs izmantots mākslīgais intelekts. Šādi ieroči paredzēti, lai pārvarētu Dienvidkorejas un Japānas pretraķešu aizsardzību.

Kims Čenuns pēdējos gados pārtraucis jebkādu diplomātiju un sadarbību ar Dienvidkoreju un dēvē to par pastāvīgu ienaidnieku, bet kodolsarunas ar ASV joprojām ir iestrēgušas. Analītiķi norāda, ka Ziemeļkorejas līderis uzmanību arvien vairāk pievērš jūras spēku spēju attīstībai pēc gadiem ilgas koncentrēšanās uz ballistiskajām raķetēm.