Saeimas komisija pārbaudīs Višvanatai piešķirtās pilsonības pamatotību

Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija izskatīs kāda deputāta iesniegumu, kurā lūgts pārbaudīt faktus, uz kuriem balstīts lēmums atzīt Indijas pilsoni Divju Kananu Višvanatu par Latvijas pilsoni. Saeima šo likumu pieņēma 15. oktobrī steidzamības kārtā, bet nedēļas nogalē sociālajos tīklos tika apšaubīta zinātnieces izglītība un viņas norādītās zinātniskās publikācijas.

Jautājums ir svarīgs, jo pilsonība par īpašiem nopelniem tiek piešķirta ar atsevišķu Saeimas lēmumu, apejot parasto naturalizācijas procedūru. Tā kā likums pieņemts steidzamības kārtā, Valsts prezidents to nevar nodot otrreizējai caurlūkošanai. Kā norāda LSM, piešķirto pilsonību var atcelt tikai tad, ja deputāti sagatavo un pieņem attiecīgu likumprojektu.

Saeimas paziņojumā par lēmumu teikts, ka Višvanata ir ieguvusi doktora grādu datorzinātnēs, viņas darbs saistīts ar datu zinātni, mākslīgo intelektu un farmācijas pētniecību, un kopš 2019. gada viņa ir saistīta ar Latvijas Zinātņu akadēmiju (LZA), turklāt viņa vada MI laboratoriju, kas attīsta farmācijas pētniecību. Kandidatūru rekomendēja LZA pārstāvji. LZA prezidents Ivars Kalviņš Latvijas Radio sacīja, ka nesaskata, ka zinātniece būtu sniegusi nepatiesas ziņas, un piebilda, ka viņas nopelni vairāk saistīti ar MI laboratorijas izveidi Latvijā nekā ar pašiem pētījumiem.

Latvijas Radio nav izdevies datubāzēs atrast trīs publikācijas, kas bija minētas zinātnieces mājaslapā, un vēlāk šī sadaļa no lapas pazuda. Mainījās arī tur norādītā universitāte, kurā iegūts doktora grāds. Višvanata e-pastā Latvijas Radio norādīja uz desmit publikācijām, nosauca augstskolas, kurās mācījusies, un apgalvoja, ka viņas dokumentu autentiskumu apstiprinājušas gan Indijas Ārlietu ministrija, gan Latvijas iestādes. Izmaiņas mājaslapā viņa skaidroja ar to, ka lapa esot uzlauzta. Apliecinošus dokumentus radio viņa neiesniedza.

Komisijas vadītājs Gunārs Kūtris (ZZS) aģentūrai LETA skaidroja, ka komisija saņēma ar apostille apliecinātus dokumentus un balstījās arī uz rekomendētāju sniegto informāciju, taču padziļinātu izpēti ārvalstīs neveic. Iesniegumu varētu skatīt šonedēļ vai nākamnedēļ. Komisijas deputāts Dāvis Melnalksnis (AS) uzskata, ka jānoskaidro, vai deputātiem sniegtā informācija bija pilnīga un patiesa.

Nacionālā apvienība paziņojusi, ka vērsīsies tiesībsargājošajās iestādēs, aicinās publiskot komisijas slēgtajā sēdē teikto un rosinās pārskatīt pilsonības piešķiršanas kārtību par īpašiem nopelniem, lai komisijas darbs būtu atklātāks. Komisijas lēmums par iesniegumu vēl nav pieņemts.