Publiskotā stenogramma: Višvanatas pilsonības sēdē deputāti runāja par «zelta pilsonību»

Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija savā tīmekļa vietnē publiskojusi 14. oktobra slēgtās sēdes stenogrammu, kurā tika izskatīts Indijas zinātnieces Divjas Kananas Višvanatas iesniegums par uzņemšanu Latvijas pilsonībā. Stenogramma atklāj, ka jau sēdē vairāki deputāti pauda bažas par viņas latviešu valodas zināšanām un to, vai pilsonība netiek piešķirta galvenokārt ieguldījumu dēļ.

Publiskošana ir svarīga, jo pilsonības piešķiršana ar likumu ir kļuvusi par vienu no nedēļas lielākajiem politiskajiem strīdiem. Saeima 15. oktobrī pieņēma likumu par pilsonības piešķiršanu Višvanatai par īpašiem nopelniem, bet 22. oktobrī to atcēla, jo publiskajā telpā radās šaubas par viņas izglītību, publikācijām un pilsonības pamatojumu. Stenogrammu un audioierakstu publiskot komisijai uzdeva Saeima, atbalstot Nacionālās apvienības lēmuma projektu.

Sēdē Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ivars Kalviņš ieteica pilsonību piešķirt, norādot, ka Višvanata Latvijā ienesusi zināšanas par mākslīgā intelekta izmantošanu zāļu izstrādē. Pati Višvanata ar tulka palīdzību stāstīja, ka kopā ar vīru Kananu Višvanatu Latvijā plāno projektus par 75 miljoniem eiro: pieci miljoni jau ieguldīti mākslīgā intelekta laboratorijā, bet 70 miljoni paredzēti ražotnei Salaspilī. Pēc viņas teiktā, pabeigtā ražotne gadā nesīšot 500 miljonus eiro. Uz deputātes Maijas Armaņevas (LPV) jautājumu viņa atbildēja, ka finansējums nāk no ASV privātā kapitāla fondiem, bet ģimenes mātes uzņēmums Zoar Limited ir reģistrēts Honkongā.

Kā pilsonības nepieciešamības iemeslu Višvanata minēja to, ka ar termiņuzturēšanās atļauju un Indijas pasi viņai ir grūti ātri ceļot un reaģēt uz pārmaiņām farmācijas nozarē. Kalviņš savukārt atsaucās uz Indijas ierobežojumiem kapitāla izvešanai.

Kritiskākie bija Nacionālās apvienības deputāti. Artūrs Butāns norādīja, ka šķērslis atbalstam ir valsts valodas neprasme, un apzīmējumu «zelta pilsonība» nosauca par precīzu. Viņš sacīja, ka būtu gatavs atbalstīt pilsonību pēc gada vai diviem, kad valoda būs apgūta. Līdzīgas šaubas pauda arī Anna Rancāne (JV), kura sēdē jautāja, vai līdzās «zelta vīzām» nerodas arī «zelta pilsonība». Igors Rajevs atzina, ka atbildes par projekta finansēm viņā raisa šaubas, tomēr pilsonības piešķiršanu atbalstīja jau iegādāto īpašumu dēļ.

Citi deputāti, tostarp Jānis Dinevičs (ZZS) un Antoņina Ņenaševa (P), atbalstu pamatoja ar jau veiktajiem ieguldījumiem un iespēju attīstīt farmācijas nozari. Stenogrammā fiksēts, ka par likumprojektu balsoja 12 komisijas locekļi, bet pret bija Artūrs Butāns un Jurģis Klotiņš. Komisijas vadītājs Gunārs Kūtris pēc balsojuma uzsvēra, ka deputāti sagaida latviešu valodas apguvi.

Lieta joprojām nav noslēgusies. Prokuratūra sākusi pārbaudi par pilsonības piešķiršanu Višvanatai, un tās rīcībā ir arī «Jaunās Vienotības» frakcijas vadītāja Edmunda Jurēvica iesniegums par viņas vīram 2023. gadā piešķirto pilsonību. Pati Višvanata iepriekš pārmetumus noraidījusi, apgalvojot, ka Saeimai iesniegtie dokumenti ir patiesi.