ANO bioloģiskās daudzveidības samitā Erevānā vienojas par 2030. gada mērķu glābšanu

ANO bioloģiskās daudzveidības konferencē COP17 Armēnijas galvaspilsētā Erevānā gandrīz 200 valstu delegācijas pēc gandrīz divu nedēļu sarunām pieņēma galvenos dokumentus, kuru mērķis ir atgriezt pasauli uz ceļa uz 2030. gadam nosprausto dabas aizsardzības mērķu sasniegšanu. Noslēguma sesija ievilkās vairākas stundas pāri paredzētajam laikam, un konferences prezidents, Armēnijas vides ministrs Hambardzums Matevosjans dokumentus pasludināja par pieņemtiem, delegātiem aplaudējot.

Vienošanās ir svarīga, jo tā ir pirmā lielā starpposma pārskatīšana kopš 2022. gadā noslēgtā Kunmingas–Monreālas globālā bioloģiskās daudzveidības ietvara. Tajā valstis apņēmās apturēt un mainīt dabas daudzveidības samazināšanos, piemēram, līdz desmitgades beigām aizsargāt 30 % sauszemes un jūru. Pirms samita ANO brīdināja, ka bez steidzamas kursa maiņas lielākā daļa mērķu netiks sasniegti. BBC ziņo, ka pēc ANO vērtējuma pasaule pašlaik virzās uz tikai viena mērķa izpildi.

Pieņemtie teksti atzīst šo atpalicību un aicina paātrināt rīcību, taču to galīgās versijas uzreiz netika publiskotas, tāpēc nav skaidrs, kuri no sarunās apspriestajiem variantiem iekļauti. Vides organizācijas «Fauna & Flora» pārstāve Ketrīna Vellere AFP un BBC atzina, ka dokuments nav īpaši iedvesmojošs vai detalizēts, bet pati vienošanās esot laba ziņa.

Lielākais strīdu jautājums bija nauda. 2022. gadā valstis vienojās līdz desmitgades beigām dabas atjaunošanai novirzīt 30 miljardus dolāru un piesaistīt vēl 170 miljardus no privātiem avotiem. Daudzas valstis tomēr starptautisko palīdzību novirzījušas aizsardzībai un enerģētikas krīžu seku mazināšanai. BBC raksta, ka Erevānā solīts vairāk nekā miljards dolāru, no tā puse no filantropiem.

Eiropas Savienība sarunās uzstāja, lai bagātās jaunattīstības ekonomikas, piemēram, Ķīna, arī piedalītos dabas aizsardzības finansēšanā. Kompromisa projekts aicināja valstis, kas nav tradicionālo donoru sarakstā, pievienoties tam brīvprātīgi. Maz progresa bija ar tā saukto Kali fondu, kurā jāiemaksā uzņēmumiem, kas pelna ar dabā atrastu ģenētisko informāciju. Līdz šim tajā iemaksāti tikai ap 10 000 dolāru.

Sarunas sarežģīja arī strīdi par ANO atbalstītas zinātniskās padomes ziņojumu apstiprināšanu. BBC ziņo, ka process kavējies, jo neliela valstu grupa, tostarp Saūda Arābija un Krievija, to bremzējusi. Francijas ekoloģiskās pārejas ministre Monika Barbita sacīja, ka uzbrukumi zinātnei viņu ļoti satraukuši.

Iepriekšējais bioloģiskās daudzveidības samits Kolumbijā 2024. gadā beidzās bez vienošanās, un sarunas pabeidza tikai 2025. gadā Romā. Nākamais samits paredzēts 2028. gadā, un tā rīkotājai jākļūst Panamai vai Ekvadorai. Jau novembrī valstis pulcēsies ikgadējā ANO klimata konferencē COP31.