Gutērrešs Erevānā aicina beigt fosilā kurināmā subsīdijas, dabas mērķi atpaliek

ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs piektdien, 16. oktobrī, Armēnijas galvaspilsētā Erevānā uzrunāja valstu vadītāju samitu, kas notiek pirms ANO bioloģiskās daudzveidības konferences COP17. Viņš aicināja valdības reizi par visām reizēm atteikties no fosilā kurināmā subsīdijām un ietaupīto naudu izlietot cilvēku un dabas labā. Fosilā kurināmā subsidēšanu viņš nosauca par pašnāvības subsidēšanu.

Uzrunai ir nozīme, jo sarunas, kurās piedalās gandrīz 200 valstu, sākas 19. oktobrī un ir pirmā lielā pārbaude pusceļā līdz 2030. gadam. Līdz tam jāsasniedz Kunmingas-Monreālas globālā bioloģiskās daudzveidības ietvara mērķi, par kuriem valstis vienojās 2022. gadā. Gutērrešs Erevānas konferenci raksturoja kā atbildības brīdi.

Ģenerālsekretārs atzina, ka zināms progress ir. Gandrīz 90 % konvencijas dalībnieču ir noteikušas nacionālos mērķus, vairāk nekā puse ir izstrādājusi rīcības ceļvežus, un kopš 2022. gada formālā aizsardzībā nonākuši vēl 1,3 miljoni kvadrātkilometru sauszemes un 6 miljoni kvadrātkilometru okeāna. Tomēr pat tad, ja visas pašreizējās saistības tiktu izpildītas, līdz 2030. gadam aizsargāti būtu tikai 26 % sauszemes un 12 % jūras ekosistēmu, nevis apsolītie 30 %.

Lielāko problēmu Gutērrešs saskata naudas plūsmās. Pēc ANO datiem uz katru dabas aizsardzībā ieguldīto dolāru 30 dolāri tiek tērēti darbībām, kas dabu posta, un 2023. gadā dabai kaitīgās nozarēs, tostarp fosilajā enerģētikā, smagajā rūpniecībā un intensīvajā lauksaimniecībā, ieplūda 7,3 triljoni dolāru. Šomēnes publicētais OECD ziņojums liecina, ka bioloģiskās daudzveidības finansējums nesasniedz pat pusi no ietvarā apņemtajiem 200 miljardiem dolāru.

Valstis 2022. gadā apņēmās līdz 2030. gadam samazināt dabai kaitīgās subsīdijas par 500 miljardiem dolāru gadā, taču, kā ziņo Euronews, līdz šim panākts maz. ES finanšu ministri oktobra sākumā aicināja novembrī gaidāmajās ANO klimata sarunās COP31 vienoties par fosilā kurināmā subsīdiju pakāpenisku izbeigšanu, bet vides organizācijas Global Witness ziņojums norāda, ka abas COP31 rīkotājvalstis, Turcija un Austrālija, savu naftas un gāzes ieguvi palielina.

Gutērrešs arī aicināja uzņēmumus maksāt Kali fondā (Cali Fund), caur kuru no dabas resursiem pelnošie uzņēmumi var finansēt to aizsardzību, un atgādināja, ka saules enerģijas izmaksas kopš 2010. gada sarukušas gandrīz par 90 %. Viņš atzinīgi novērtēja Erevānas deklarāciju, kas paredz bioloģisko daudzveidību iekļaut valdību politikā, budžetos un regulējumā. Gutērrešam amatā palikušas 76 dienas, un COP17 sarunu iznākums kļūs zināms konferences beigās.