PVD nepubliskos analīžu rezultātus par Ukrainai nozagtiem graudiem tranzītā

Sabiedrība, visticamāk, neuzzinās, vai tranzītā caur Latviju vestajās Krievijas graudu kravās ir atrasti Ukrainas okupētajās teritorijās iegūti graudi. Latvijas Televīzija (LTV) trešdien vēstīja, ka Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) laboratorisko pārbaužu rezultātus publiski neizpaudīs. Paraugi no kravām paņemti jau pirms vairāk nekā mēneša, taču atbildes no laboratorijām vēl nav saņemtas.

Tas ir svarīgi, jo pārbaudes tika ieviestas tieši tāpēc, lai iegūtu pierādījumus par graudu patieso izcelsmi. Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe 22. oktobrī TV3 raidījumā "900 sekundes" norādīja, ka apstiprinājuma gadījumā par to tiks informēti graudu saņēmēji, bet Latvijā tas varētu kļūt par pamatu ierobežot konkrēto pārvadātāju un, iespējams, liegt tam turpināt tranzītu.

Tiesības ņemt paraugus PVD ieguva 8. septembrī, kad valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas sagatavotus noteikumu grozījumus. Ministrija tos pamatoja ar Ukrainas sniegto informāciju par lieliem okupētajās teritorijās nelikumīgi iegūtu graudu apjomiem un risku, ka daļa no tiem ar Krievijas dokumentiem varētu nonākt Latvijas ostās. Pārbaužu izmaksas sedz par sūtījumu atbildīgā persona.

PVD ģenerāldirektors Māris Balodis septembrī Latvijas Radio skaidroja, ka vienas kravas pārbaude varētu izmaksāt aptuveni 900–1000 eiro, analīzēm vajadzīgs apmēram mēnesis un tajās jāiesaista ārvalstu laboratorijas. Pēc paraugu ņemšanas un priekšapmaksas krava drīkst turpināt ceļu, tāpēc pārbaudes pašas par sevi šādu tranzītu neaptur, bet dod informāciju turpmākiem lēmumiem. Pēc VID teiktā, paraugi tiek sūtīti uz laboratorijām Francijā un Lielbritānijā.

LSM 13. oktobrī ziņoja, ka kopš septembra beigām paņemti 19 paraugi un pirmie dati bija gaidāmi oktobra beigās. Graudu plūsma tikmēr ir augusi: pēc VID datiem, šā gada deviņos mēnešos no Krievijas caur Latviju tranzītā izvestas 689 995 tonnas graudaugu, kamēr pērn tajā pašā laikā 303 306 tonnas.

Saeima oktobrī pieņēma Dzelzceļa likuma grozījumus, kas par 300 % sadārdzina Krievijas labības tranzītu, taču, kā norāda LSM, šie tarifi vēl netiek piemēroti, bet pilnīga tranzīta aizlieguma ideja nav virzīta tālāk. Igaunija ar nacionālajām sankcijām Krievijas un Baltkrievijas graudu tranzītu jau aizliegusi. Premjers Andris Kulbergs pauž, ka Latvija šādu tranzītu aizliegt nevar, jo graudus pērk uzņēmumi no sabiedroto valstīm, tostarp ASV un Japānas.

Pagājušajā nedēļā zemkopības ministrs Uldis Augulis parakstīja memorandu ar Ukrainu un Lielbritāniju par sadarbību graudu paraugu ņemšanas un izcelsmes noteikšanas metožu pilnveidē.