ASV Centrālā pavēlniecība veido Iron Gate vienību pret Irānas sauszemes un Kaspijas ceļiem

ASV Centrālā pavēlniecība, kas atbild par ASV militārajām operācijām Tuvajos Austrumos, 7. novembrī paziņoja, ka tās komandieris admirālis Breds Kūpers devis rīkojumu izveidot darba grupu Iron Gate. Tās uzdevums ir palīdzēt citām ASV valdības iestādēm novērst, ka Irāna pa sauszemi un caur Kaspijas jūru pārvadā modernas ieroču sistēmas, divējāda lietojuma tehnoloģijas, sankcionētus materiālus un, kā to formulē Vašingtona, nelikumīgus ienākumus.

Pavēlniecības paziņojumā teikts, ka vienībā strādās aptuveni 20 civilo un militāro darbinieku un tā atradīsies pavēlniecības mītnē Tampā, Floridā. Kūpers jauno grupu raksturoja kā papildinājumu jūras blokādei un sacīja, ka ciešāka sadarbība ar citām iestādēm vēl vairāk ierobežos Irānas spēju finansēt terorismu, atjaunot ieroču rūpnīcas un papildināt bruņotos spēkus. CNBC, atsaucoties uz anonīmu ASV militāro amatpersonu, ziņo, ka sadarbībā paredzēts iesaistīt Finanšu, Valsts un Tieslietu departamentu, kā arī izlūkdienestus.

Pavēlniecība nav precizējusi, uz kurām robežām vai kaimiņvalstīm darba grupa koncentrēsies. Türkiye Today norāda, ka pavēlniecības publicētajā grafikā izceltas Irānas robežas ar Turciju, Afganistānu, Turkmenistānu un Pakistānu. CNBC atgādina, ka aģentūras Reuters izmeklēšanā secināts: kopš 2025. gada janvāra Irāna, apejot blokādi un Rietumu sankcijas, ievedusi militāro aprīkojumu, sprāgstvielas un smagās kravas automašīnas par vismaz diviem miljardiem dolāru, daļu no tām ar kuģiem pāri Kaspijas jūrai no Krievijas un ar kravas auto no Centrālāzijas.

Jūras blokāde, ko ASV izsludināja šā gada jūlijā, attiecas uz visām Irānas ostām Persijas līcī un Omānas līcī. Pēc pavēlniecības aplēsēm tā pēdējos mēnešos neļāvusi Irānai eksportēt jēlnaftu par vairāk nekā 25 miljardiem dolāru. Irāna blokādes atcelšanu izvirzījusi par nosacījumu Hormuza šauruma atkalatvēršanai.

Tajā pašā dienā pavēlniecība ziņoja, ka ASV militārā lidmašīna ar precīzās vadības munīciju trāpījusi Sentkitsas un Nevisas karoga kravas kuģa Huda pakaļgalā un kuģi sabojājusi. Pirms tam apkalpei likts pamest apdraudētās telpas. Pēc pavēlniecības teiktā, kuģis bija apmeklējis Irānas ostu un vairākkārt, neņemot vērā brīdinājumus, mēģinājis izkļūt no reģiona ūdeņiem. Kuģu izsekošanas dienests Vesseltracker ziņo, ka incidents noticis enkurvietā pie Horfakānas ostas un visi apkalpes locekļi esot drošībā.

Pavēlniecība paziņoja, ka kopš jūlija ASV spēki novirzījuši 147 komerckuģus, kuri pakļāvās norādījumiem, un sabojājuši piecus tirdzniecības kuģus, kas to neizdarīja. Iepriekš iznīcināti vēl desmit Irānas komerciālie naftas tankkuģi, kurus Vašingtona saista ar Islāma revolūcijas gvardes ēnu floti.

Bijušais ASV aizsardzības ministra vietnieka palīgs Tuvo Austrumu jautājumos Maikls Malrojs telekanālam Al Jazeera sacīja, ka darba grupas uzdevums būs noskaidrot, pa kādiem ceļiem Irānā nonāk ieroči un kā tā transportē energoresursus. Viņaprāt, ja prezidents Donalds Tramps lemtu par kara eskalāciju, mērķi visticamāk būtu ekonomiskie un infrastruktūras objekti.