Francija vaino Irānas Revolucionāro gvardi kiberuzbrukumā 700 lielveikalu saldētavām

Francijas Eiropas un ārlietu ministrija pirmdien, 9. novembrī, paziņoja, ka aiz 11. un 12. oktobra nakts kiberuzbrukumiem lielveikalu dzesēšanas iekārtām stāv Irāna. Pēc ministrijas teiktā, uzbrukumus veica Shahid Kaveh – kiberuzbrukumu vienība, kas darbojas Irānas Islāma revolucionārās gvardes korpusa elektroniskajā un kiberdrošības centrā. Ārlietu ministrs Žans Noels Baro, tiekoties ar žurnālistiem G7 ārlietu ministru sanāksmes malā Parīzē, uzbrukumu raksturoja kā nepieredzētu gan apmērā, gan agresivitātē.

Ministrijas paziņojumā teikts, ka kampaņa skāra dzesēšanas kontrolierus vairāk nekā 700 tirdzniecības vietās visā Francijā. Kā vēsta Ouest-France, atsaucoties uz Parīzes prokuratūru, uzbrucēji caur tīmekļa saskarnēm attālināti pārņēma Danfoss un Dixell iekārtas, palaida neierobežota ilguma atkausēšanas ciklus un atslēdza temperatūras brīdinājumus. The Guardian un BBC raksta, ka dažos veikalos temperatūra saldētavās pacēlās virs 50 °C. Skarto vidū BBC min Coopérative U, Intermarché, Carrefour, Monoprix un E.Leclerc veikalus. Ministrija pārtikas zaudējumus lēš vairākos desmitos miljonu eiro, un vairākās vietās izcēlās ugunsgrēki.

Francija šo sauc par pirmo plaša mēroga kiberkampaņu savā teritorijā, kas veikta tikai sabotāžas nolūkā. Valdība izsauks Irānas vēstnieku un ierosinās Eiropas partneriem jaunas sankcijas pret Irānas personām un organizācijām, kas iesaistītas šajā un citās ļaunprātīgās kiberdarbībās. ES augstā pārstāve ārlietās Kaja Kallasa, kā vēsta The Guardian, norādīja, ka jautājumu varēs apspriest nākamās pirmdienas Ārlietu padomē. Teherāna apsūdzības pagaidām nav komentējusi.

Vienlaikus Parīzes prokurore Lora Bekuā paziņoja par izmeklēšanas sākšanu pret Shahid Kaveh vadītāju, viņa diviem vietniekiem un citām personām, kuras vēl tiks noskaidrotas. Lieta ierosināta par nelikumīgu iejaukšanos automatizētās datu apstrādes sistēmās un cilvēkiem bīstamiem bojājumiem organizētā grupā, ko pastiprina tas, ka nodarījumi izdarīti svešas valsts interesēs. Prokuratūra norāda uz šai vienībai raksturīgu darbības veidu, farsi valodas lietojumu un IP adresēm, kas ved uz iekārtām Irānā, un pieprasa starptautiskus aresta orderus.

Francijas kiberdrošības dienests CERT-FR atsevišķā ziņojumā Irānas gvardes kibervienībām piedēvē arī agrākus uzbrukumus, tostarp pret žurnālu Charlie Hebdo 2023. gadā un pret kādu videoekrānu uzņēmumu Parīzes olimpisko spēļu laikā 2024. gadā. ES jau 2026. gada martā noteica sankcijas Irānas uzņēmumam Emennet Pasargad, kas bija saistīts ar šīm darbībām.

Oktobra uzbrukums nebija vienīgais. Naktī uz 2. novembri līdzīgi incidenti skāra lielveikalus Beļģijā, Zviedrijā, Īrijā, Nīderlandē, Luksemburgā un citur, raksta The Record un The Guardian. Igaunijā vienā Selver veikalā uzbrucēji saldētavas temperatūru uzstādīja uz +50 °C, taču, kā vēsta ERR un Estonian World, problēmu novērsa apmēram desmit minūtēs un preces nesabojājās. Francija Irānai piedēvējusi tikai oktobra uzbrukumus, un saikne ar novembra vilni nav apstiprināta. Igaunijas speciālisti norāda, ka uzbrucēji izmantoja novecojušus, neatjauninātus kontrolierus, un aicina pārbaudīt, vai dzesēšanas vadība nav brīvi pieejama internetā, kā arī nomainīt noklusējuma paroles.