ASV samazina personālu četrās Tuvo Austrumu vēstniecībās Irānas draudu dēļ

ASV Valsts departaments piektdien, 23. oktobrī, nolēma samazināt diplomātu un citu valdības darbinieku skaitu četrās vēstniecībās Tuvajos Austrumos: Apvienotajos Arābu Emirātos, Libānā, Katarā un Jordānijā. Vēstniecības turpina darbu, taču ierobežotā režīmā. Lēmums pieņemts pēc ASV nacionālās izlūkošanas direktora Džeja Kleitona brīdinājuma, ka Irāna būtiski pastiprinājusi mēģinājumus vērsties pret amerikāņu personālu reģionā un ārpus tā.

Kleitons to rakstīja vienas lapas nekonfidenciālā memorandā, kas piektdien nosūtīts valsts sekretāram Marko Rubio un ko redzējuši gan BBC, gan Axios. Memorandā teikts, ka Irānas plāni nogalināt ASV pilsoņus nonākuši “progresīvās stadijās” gan Tuvajos Austrumos, gan dažās citās valstīs. Konkrēti mērķi, valstis ārpus reģiona un plānu raksturs dokumentā nav nosaukti.

Pēc Axios ziņām, Kleitons arī norādījis, ka informācijai par iespējamiem slepkavību plāniem jānonāk pie plašāka ASV darbinieku loka, nekā pašlaik ir atļauts to saņemt. Viņš piedāvājis pēc iespējas vairāk slepeno datu pazemināt slepenības līmenī, lai Rubio varētu tos nodot apdraudētajiem darbiniekiem.

Kāda ASV amatpersona BBC skaidroja, ka departaments pastāvīgi izvērtē jaunu informāciju par drošības situāciju un ka gan husītu uzbrukumu draudi, gan Irānas teroristiskie plāni ietekmē lēmumus par personālu vēstniecībās, kas strādā ierobežotā režīmā. Axios citētā amatpersona teica, ka ASV nolēmusi samazināt klātbūtni un paturēt tikai nepieciešamos darbiniekus.

Jaunais lēmums seko tam, ka jau šonedēļ Valsts departaments lika ģimenes locekļiem un nebūtiskajam personālam pamest vēstniecību Rijādā un konsulātus Džidā un Dahrānā. Tas notika pēc Jemenas husītu pastiprinātajiem uzbrukumiem Saūda Arābijai. Saūda Arābijas iestādes ziņo, ka kopš oktobra sākuma husītu triecienos Saūda Arābijas lidostām nogalināts vismaz 21 cilvēks, tostarp 13 cilvēki 10. oktobra raķešu triecienā Rijādas starptautiskajai lidostai.

Saspīlējums reģionā ilgst kopš februāra, kad ASV un Izraēla sāka gaisa triecienus Irānai, un Teherāna atbildēja ar uzbrukumiem ASV sabiedrotajiem un faktiski slēdza Hormuza šaurumu. Jūnijā panāktā sākotnējā vienošanās par kara izbeigšanu dažu nedēļu laikā izjuka. Axios raksta, ka ASV amatpersonas baidās, ka husīti varētu paplašināt uzbrukumus arī uz citām valstīm, un situāciju vēl vairāk saasina iespēja, ka ASV un Izraēla atsāks militāras operācijas pret Irānu, iespējams, pēc ASV starpposma vēlēšanām 3. novembrī.