ASV vēstniecība Otavā apsūdz Kanādas politiķus vidustermiņa vēlēšanu ietekmēšanā

ASV vēstniecība Otavā trešdien izplatīja faktu lapu, kurā apgalvo, ka Kanādas valdība nenopietni izturas pret bažām par iespējamu iejaukšanos ASV vēlēšanās, lai gan tās ministri un provinču premjeri atklāti runājot par plāniem ietekmēt amerikāņu politiku. Dokuments parādījās nepilnas divas nedēļas pirms 3. novembra vidustermiņa vēlēšanām, kurās tiks noteikts, kura partija kontrolēs abas Kongresa palātas.

Galvenā uzmanība vēstniecības sarakstā veltīta rūpniecības ministrei Melānijai Žolī. Tajā minēts viņas augusta izteikums, ka Kanādas pretmuitas apzināti vērstas pret precēm no konkrētiem ASV štatiem, lai radītu politisku spiedienu, kā arī viņas septembra tikšanās ar demokrātu amatpersonām Bostonā un Čikāgā. Kad žurnālists vaicāja, kas ar tarifiem varētu notikt, ja vēlēšanās uzvarētu demokrāti, Žolī atbildēja, ka tieši tāpēc viņa tiekas ar tik daudziem gubernatoriem un iespējamiem prezidenta amata kandidātiem.

Sarakstā iekļauts arī Ontārio premjers Dags Fords, kurš aicinājis federālo valdību apsvērt papildu pretmuitas precēm no štatiem, kas ir politiski nozīmīgi pašreizējās administrācijas atbalstītājiem, un viņa valdības pērn rādītā reklāma pret tarifiem ar Ronalda Reigana runas fragmentiem. Pēc šīs reklāmas Donalds Tramps 2025. gada oktobrī pārtrauca tirdzniecības sarunas ar Kanādu. Vēstniecība min arī Kanādas ģenerālkonsuli Bostonā Bernadeti Džordanu, kura piedalījās tirdzniecības pasākumā kopā ar demokrātu kandidātiem, un liberāļu deputātu Entoniju Hausfāderu, kurš pirms augusta priekšvēlēšanām Floridā aģitēja par demokrāti Debiju Vasermani Šulcu.

Atsevišķi dokumentā uzskaitīti 11 Kanādas pilsoņi, kuri šogad apsūdzēti vai notiesāti par nelikumīgu balsošanu ASV vēlēšanās laikā no 2012. līdz 2024. gadam. Al Jazeera norāda, ka faktu lapā nav pierādījumu, kas šos cilvēkus saistītu ar kādu Kanādas valdības mēģinājumu iejaukties, un nav arī paskaidrots, kāpēc minētie tirdzniecības politikas soļi būtu uzskatāmi par iejaukšanos vēlēšanās. Vēstniecība aicināja visus kanādiešus nekādā veidā nepiedalīties ASV vēlēšanās un tās neietekmēt.

Kārnijs un Fords par apsūdzībām tika iztaujāti trešdien preses konferencē, kurā kopā ar Žolī paziņoja par gandrīz 9 miljardu Kanādas dolāru atbalsta paketi nozarēm, kuras skāruši ASV tarifi. Kārnijs atgādināja, ka tirdzniecības pasākumus pirmās sāka ASV, un sacīja, ka Kanāda uz tiem atbildējusi, lai aizsargātu savas darbavietas un uzņēmumus. Fords paziņoja, ka viņam nav nekādas intereses iejaukties amerikāņu vēlēšanās, un piebilda, ka par to lems ASV iedzīvotāji. Žolī jau iepriekš uzsvēra, ka viņas braucieni uz ASV bijuši domāti investīciju piesaistei.

Paziņojums turpina spriedzi, kas pēdējās nedēļās augusi starp abām valstīm. ASV vēstnieks Kanādā Pīts Hukstra iepriekš sacīja, ka Vašingtona rūpīgi vēro Kanādas politiķus, un Trampa padomnieks tirdzniecības jautājumos Pīters Navarro septembrī brīdināja Kanādu neiejaukties vēlēšanās pierobežas štatos Meinā un Mičiganā. Tirdzniecības karš šajos štatos kļuvis par nozīmīgu priekšvēlēšanu tēmu, un daļa republikāņu kandidātu publiski norobežojušies no tarifiem. Tikmēr Kanādā par Trampa administrācijas amatpersonu izteikumiem kritika izskanēja saistībā ar šīs nedēļas Albertas referendumu par atdalīšanos, bet petīcija par Hukstras atsaukšanu savākusi vairāk nekā 280 000 parakstu.