Dienvidkoreja atsauks pusi vēstniecības darbinieku no Ukrainas strīdā par karagūstekņiem

Dienvidkorejas Ārlietu ministrija otrdien, 20. oktobrī, paziņoja, ka atsauks daļu sava vēstniecības personāla no Ukrainas. Ministrijas preses pārstāvis Paks Dusuns brīfingā Seulā minēja divus iemeslus: Kijiva pēc Dienvidkorejas vēstnieka atsaukšanas nav spērusi konstruktīvus soļus strīda atrisināšanai, un pastāvīgie gaisa uzbrukumu draudi visā Ukrainā apgrūtina diplomātu drošības garantēšanu.

Cik darbinieku tiks atsaukti, ministrija oficiāli neatklāj, jo vēstniecības personāla lielums ir slepens, taču amatpersonas žurnālistiem teica, ka Ukrainu pametīs aptuveni puse. Izbraukšanas laiks vēl nav noteikts un būs atkarīgs no drošības situācijas un sarunām ar Kijivu. Uz vietas paliks pagaidu pilnvarotais lietvedis Juns Dživans un visi konsulārie darbinieki, lai uzturētu diplomātisko saziņu un palīdzētu Dienvidkorejas pilsoņiem. Ukrainas puse par lēmumu brīdināta iepriekš.

Strīda pamatā ir divi Ziemeļkorejas karavīri, kurus Ukrainas spēki sagūstīja 2025. gada janvārī Kurskas apgabalā, kur viņi karoja Krievijas pusē. Septembra vidū viņi nonāca Dienvidkorejā. Prezidents Volodimirs Zelenskis 23. septembrī par to publiski pastāstīja savā runā ANO Ģenerālajā asamblejā. Seula apgalvo, ka abas valstis bija vienojušās nodošanu turēt slepenībā, lai pasargātu karavīru ģimenes, kas palikušas Ziemeļkorejā, bet Ukrainas prezidenta birojs noliedza, ka šāda vienošanās būtu bijusi.

Kopš tā laika spriedze pakāpeniski pieaugusi. 28. septembrī Seula izsauca Ukrainas pagaidu pilnvaroto lietvedi, 8. oktobrī atsauca savu vēstnieku Paku Kičanu, un tagad seko personāla samazināšana. Dienvidkoreja pieprasa oficiālu paskaidrojumu, atvainošanos un garantijas, ka kas tāds neatkārtosies. Ārlietu ministrs Čo Hjuns stāstījis, ka saņēmis Ukrainas ārlietu ministra Andrija Sibihas vēstījumu ar atvainošanos, taču tas Seulas gaidas neattaisnoja. Sibiha savukārt pēc vēstnieka atsaukšanas paudis, ka uzskata šo jautājumu par slēgtu.

Korejas raidorganizācija SBS atgādina, ka iepriekš Dienvidkoreja diplomātus atsaukusi tikai drošības situācijas pasliktināšanās dēļ, piemēram, no Lībijas 2015. gadā un no Afganistānas 2021. gadā. No Ukrainas kopš pilna mēroga kara sākuma 2022. gadā personāls līdz šim netika samazināts, tāpēc kritiķi apšauba argumentu par gaisa uzbrukumu draudiem. Kāda ministrijas amatpersona atzina, ka lēmumā ņemti vērā arī divpusējie jautājumi.

Ministrija aicinās Ukrainā esošos Dienvidkorejas pilsoņus, kuru pēc vēstniecības datiem ir ap 85, iespējami ātri izbraukt un palīdzēs viņiem droši nokļūt kaimiņvalstīs. Visā Ukrainā joprojām ir spēkā augstākais, ceturtā līmeņa ceļošanas brīdinājums. Seula uzsver, ka tās mērķis ir rast draudzīgu risinājumu un ka gatavība sniegt Ukrainai humanitāro un atjaunošanas palīdzību nav mainījusies. Amatpersonas gan norādījušas, ka bez Kijivas pretimnākšanas diplomātu atgriešanās būs sarežģīta.