ASV vidustermiņa vēlēšanās pirms termiņa nobalsojuši jau vairāk nekā 43 miljoni vēlētāju

Amerikā pirms 3. novembra vidustermiņa vēlēšanām agrīnajā balsošanā jau piedalījušies vairāk nekā 43 miljoni vēlētāju. Pēc aģentūras AP aprēķiniem tas ir gandrīz par 10 miljoniem vairāk nekā tajā pašā brīdī pirms 2022. gada vēlēšanām, un pieaugums ir īpaši liels štatos, kuros notiek sīva cīņa par vietām Senātā.

Šīs vēlēšanas noteiks, kura partija kontrolēs Kongresu atlikušajos divos prezidenta Donalda Trampa pilnvaru gados. Augsta aktivitāte jau pirms vēlēšanu dienas liecina, ka abām partijām izšķiroša būs spēja mobilizēt savus atbalstītājus, un abu nometņu politiķi pēdējās dienās to arī dara: Tramps piektdien uzstājās Floridā un svētdien plāno mītiņus Aiovā un Kanzasā, bet bijušais prezidents Bils Klintons agitēja demokrātus Misisipi.

Visstraujākais kāpums reģistrēts Teksasā. AP datos agrīno balsu skaits tur audzis par 50 % un sasniedzis 6,3 miljonus. Vietējā televīzija FOX 4 ziņoja, ka 11 dienās klātienē nobalsojuši aptuveni 6 miljoni teksasiešu jeb 41,3 % no 19 miljoniem reģistrēto vēlētāju, kamēr 2022. gadā visā agrīnās balsošanas periodā tādu bija 5,1 miljons. Agrīnā balsošana Teksasā noslēdzās piektdien. Par vairāk nekā 30 % aktivitāte augusi arī Meinā, Mičiganā, Ziemeļkarolīnā un Kanzasā.

BBC, atsaucoties uz Floridas Universitātes vēlēšanu laboratorijas vadītāju profesoru Maiku Makdonaldu, raksta, ka katru dienu tiek nodoti četri līdz pieci miljoni agrīno balsu. Viņaprāt, kopējā aktivitāte var pārspēt 2022. gada un, iespējams, pat 2018. gada līmeni, kad vidustermiņa vēlēšanās tika labots vēl 1914. gadā uzstādītais rekords.

Aptuveni pusē štatu, kur vēlētāji reģistrējas ar partijas piederību, ceturtdienas dati rādīja, ka 44 % agrīno balsu nodevuši demokrātiem piederīgie, 31,2 % republikāņi un 24,7 % vēlētāji bez partijas piederības. Republikāņu balsu skaits ir līdzīgs 2022. gadam, bet demokrātu un nepiederīgo vēlētāju aktivitāte ir augusi. Makdonalds gan uzsver, ka dati nerāda, par kuru kandidātu cilvēki balsojuši.

Pēc BBC ziņām, Ziemeļkarolīnā, Džordžijā un Floridā, kur vēlētāji norāda rasi, redzams aktivitātes pieaugums spāņvalodīgo un melnādaino iedzīvotāju vidū. Teksasā paaugstināta aktivitāte novērota arī pierobežas apgabalos pie Meksikas, kur lielākā daļa iedzīvotāju ir spāņvalodīgie. Vēlētāji arvien biežāk izvēlas balsot agri klātienē, nevis pa pastu.

Teksasā Senāta sacīkstē starp republikāni Kenu Pakstonu un demokrātu Džeimsu Talariko aptaujas joprojām rāda līdzīgus rezultātus. Daudzos štatos agrīnā balsošana noslēgsies pēdējās dienās pirms vēlēšanām, un galvenā balsošana notiks otrdien, 3. novembrī.