Atēnās ap 10 000 skolēnu, studentu un skolotāju protestē par izglītības finansējumu

Grieķijas galvaspilsētā Atēnās trešdien, 21. oktobrī, uz parlamentu devās gājiens, kurā pēc policijas aplēsēm piedalījās ap 10 000 cilvēku, galvenokārt skolēni, studenti un skolotāji. Protesti notika arī Saloniku, Patru, Larisas un citu pilsētu ielās. Ziņu aģentūras ziņo, ka visur tie noritēja bez vardarbības.

Demonstranti prasa lielāku valsts finansējumu izglītībai. Viņi grib, lai skolās aizpilda vakances, labāk uztur ēkas un samazina skolēnu skaitu klasēs. Skolotāji prasa lielākas algas, bet aizvietotāji vēlas pastāvīgas darba vietas. Studenti arī grib vieglāk pāriet no vienas augstskolas uz citu. Liela daļa jauniešu protestēja arī pret augstajām īres maksām un prasīja vairāk studentu kopmītņu. Jau otrdienas vakarā Sintagmas laukumā pie parlamenta un vienā Saloniku gājēju ielā studenti uzslēja teltis.

Protestam pievienojās arī citas nozares. Sākumskolu skolotāji streikoja visu diennakti, vidusskolu skolotāju federācija un valsts pārvaldes darbinieku arodbiedrību apvienība ADEDY izsludināja trīs stundu darba pārtraukumu, slimnīcu ārsti visā valstī streikoja, bet aptuveni 500 pensionāru atsevišķi protestēja pie Atēnu rātsnama.

Varas iestādes baidījās, ka gājiens var pāraugt nekārtībās, kādas nesen bija Francijā, tāpēc dežūrā bija ap 3000 policistu un uz laiku slēdza divas metro stacijas centrā. Laikraksts Kathimerini raksta, ka 21 cilvēks nogādāts nopratināšanā, bet par arestiem nav ziņots. Uz plakātiem un saukļos dalībnieki savu protestu saistīja ar studentu cīņu Francijā par bezmaksas valsts izglītību.

Grieķijas akcijas ir daļa no jauniešu protestu viļņa, kas oktobrī pārņēmis vairākas Eiropas valstis, arī Franciju un Albāniju. Tur neapmierinātība ar dzīves dārdzību un iespējamu korupciju vietām izvērtās sadursmēs ar policiju.

Izglītības ministre Sofija Zaharaki pirms gājiena teica, ka uzklausa skolēnu un studentu prasības. Viņa norādīja, ka valdība jaunām studentu kopmītnēm un telpu uzlabošanai tērē vairāk nekā 733 miljonus eiro. Kirjaka Micotaka valdība arī solījusi ap vienu miljardu eiro subsīdijās, lai mājsaimniecībām un uzņēmumiem kompensētu enerģijas sadārdzinājumu.

Protesti palielina spiedienu uz centriski labējo valdību pirms 2027. gada vidū gaidāmajām parlamenta vēlēšanām. Grieķija no 2009. līdz 2018. gadam pārdzīvoja smagu parādu krīzi un saņēma trīs starptautiskās glābšanas programmas. Pēc Reuters un AP datiem vidējā mēnešalga valstī ir ap 1500 eiro, tikpat cik 2009. gadā, un daudziem jauniešiem mājokļi pilsētās kļuvuši nepieejami.