Čehijas sabiedrisko mediju darbinieki streiko pret Babiša finansēšanas reformu

Čehijas sabiedriskās televīzijas ČT un sabiedriskā radio ČRo darbinieki otrdien, 3. novembrī, uz vienu dienu pārtrauca darbu, protestējot pret premjerministra Andreja Babiša valdības ieceri mainīt abu raidorganizāciju finansēšanas kārtību. Streika dēļ abas raidorganizācijas raidīja saīsinātu programmu, kurā bija arhīva materiāli un īsākas ziņu pārraides.

Darbinieki devās gājienā no Čehijas Televīzijas ēkas uz Vāclava laukumu Prāgas centrā, kur viņiem pievienojās studenti un citi atbalstītāji, kopā vairāki tūkstoši cilvēku. Demonstrācijas notika arī Brno, Ostravā, Olomoucā un citās pilsētās. Čehijas Televīzijas galvenais ziņu redaktors Mihals Kubals streiku nosauca par vēsturē nebijušu Čehijas sabiedrisko mediju pieredzē.

Valdības likumprojekts paredz atcelt mājsaimniecību un uzņēmumu maksāto abonentmaksu, kas mājsaimniecībām pašlaik ir 205 kronas mēnesī, un turpmāk sabiedriskos medijus finansēt tieši no valsts budžeta. Kopējais finansējums samazinātos par aptuveni 15 %. Pēc aģentūras Reuters ziņām, tas televīzijas nominālo budžetu atgrieztu 2008. gada līmenī, bet radio budžetu 2005. gada līmenī. Raidorganizācijas šādu samazinājumu sauc par nepanesamu un brīdina par iespējamu darbinieku atlaišanu un raidījumu slēgšanu.

Kritiķi uzskata, ka atkarība no ikgadējā budžeta lēmuma pavērtu iespēju politiskam spiedienam uz redakcijām. Eiropas Žurnālistu federācija, „Reportieri bez robežām” un vairākas citas organizācijas kopīgā paziņojumā norādīja, ka šāds modelis apdraud redakcionālo neatkarību. Streiku atbalstīja arī arodbiedrības, augstskolu dekāni, baznīcas, mākslinieki un sportisti.

Babiša koalīcija, kurā ir arī galēji labējā partija „Brīvība un tiešā demokrātija” (SPD) un eiroskeptiskā partija „Motoristi”, apgalvo, ka raidorganizācijām jāsamazina izmaksas un ka reforma neietekmēs ne redakcionālo neatkarību, ne programmu saturu. Babišs pirmdien teica, ka valdība tikai pilda solījumu atvieglot iedzīvotāju finansiālo slogu un ka neviens negrib sabiedriskos medijus pakļaut valsts kontrolei. Viņš pieļāva, ka likumprojektā vēl var tikt veikti grozījumi.

Likumprojekts parlamentā tika iesniegts negaidīti oktobrī un pirmajā lasījumā pieņemts balsojumā, kas notika pirms rītausmas. Tagad tas gaida turpmāku apspriešanu. Pret reformu Prāgā jau iepriekš notikuši vairāki lieli protesti, tostarp 25. oktobrī. Streika komitejas pārstāvji norāda, ka finansēšanas maiņa nav izslēgta, taču tai vajadzīga rūpīga diskusija un likumā nostiprinātas garantijas pret politisku iejaukšanos.