Banku ekonomisti: nākamgad inflācija Latvijā var pietuvoties 4%

Banku ekonomisti pēc Centrālās statistikas pārvaldes septembra datiem prognozē, ka turpmākajos mēnešos Latvijā inflācijas temps pastiprināsies un nākamā gada vidējā inflācija varētu pietuvoties 4% atzīmei. Septembrī patēriņa cenas mēneša griezumā pieauga par 0,2%, bet gada laikā – par 3,2%, kas atbilst iepriekšējam mēnesim.

SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis norāda, ka septembrī galveno ietekmi uz cenu līmeni atstāja enerģijas sadārdzinājums, ko daļēji kompensēja pārtikas cenu kritums. Viņaprāt, līdz šim enerģijas kāpuma ietekme uz pārējo ekonomiku vēl nav pilnībā izpaudusies un vēl atspoguļosies apkures tarifos un citos pakalpojumos, radot augsni arī pārtikas cenu atkalpieaugumam nākamgad.

Gašpuitis uzsver, ka turpmāko tendenci noteiks paaugstināto enerģijas cenu ilgums. Kaut arī pēdējās dienās bijušas ziņas par naftas plūsmu Hormuza šaurumā, reģionā saglabājas militārās eskalācijas riski, bet Eiropā – sarežģīta loģistika un ierobežotas pārstrādes jaudas. Tādēļ īstermiņā enerģijas cenas var palikt augstas; silta ziema un mazināta ģeopolitiskā spriedze varētu tās mēreni atvēsināt.

Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš atzīst, ka 0,2% mēneša kāpums bijis nedaudz mazāks par tipisko septembra rādītāju, lai gan degviela kopš augusta sadārdzinājusies par 9,6% un vairākās pašvaldībās celti apkures tarifi. Gada 3,2% kāpumu gandrīz pilnībā izskaidro transports un mājokļa uzturēšana; pārtika un bezalkoholiskie dzērieni gada laikā kļuvuši par 4,8% lētāki un būtiski bremzējuši kopējo inflāciju.

Swedbank ekonomists Oskars Niks Mālnieks apraksta divu pretēju spēku cīņu: Tuvo Austrumu konflikta enerģijas šoku pret pārtikas deflāciju. Pēc Eurostat sākotnējām aplēsēm Latvijas gada inflācija septembrī bijusi starp zemākajām eirozonā. Vienlaikus apkures tarifi oktobrī atšķiras plaši – Madonā un Mārupē kāpums pārsniedzis 20%, Lēdmanē sasniedzis 68%, bet piecās vietās tarifi samazinājušies. Mālnieks lēš, ka gada nogalē un 2027. gada sākumā cenas augs straujāk, tāpēc nākamā gada vidējā inflācija varētu būt tuvāka 4%.

Citadele galvenais ekonomists Kārlis Purgailis vērtē septembra datus nedaudz pozitīvāk, nekā gaidīts: transporta grupa mēneša inflācijai pievienoja 0,3 procentpunktus, bet pārtika to mazināja par 0,2. Gada griezumā transports un mājoklis joprojām veido lielāko ieguldījumu, savukārt pakalpojumu cenas pret 2025. gada vidējo līmeni bijušas par 6,3% augstākas. Ja Tuvajos Austrumos nebūs jaunu satricinājumu, oktobrī energoresursu segmentā varētu būt neliels atslābums, taču būtiska cenu samazināšanās līdz gada beigām nav gaidāma.