Briselē sākas Ukrainas, ASV un Eiropas sarunas par atjaunošanu un drošības garantijām

Briselē trešdien, 4. novembrī, sākas divu dienu sarunas par Ukrainas nākotni pēc kara. Eiropas Komisija savā mītnē uzņem Ukrainas, ASV, Francijas, Vācijas, Lielbritānijas, NATO un Pasaules Bankas pārstāvjus. Pirmajā dienā galvenā tēma ir Ukrainas ekonomikas atjaunošana un tā sauktais Labklājības plāns, bet ceturtdien atsevišķā sesijā plānots runāt par drošības garantijām Kijivai.

Tikšanās ir svarīga, jo tā notiek nedēļu pirms ASV vidutāju rīkotajām Ukrainas un Krievijas sarunām Abū Dabī 10. un 11. novembrī. Briselē rietumu sabiedrotie un Ukraina cenšas saskaņot savas pozīcijas par to, kā valsts tiks atjaunota un kas to pasargās no jauna uzbrukuma, ja karadarbība beigsies.

Komisijas galvenā preses pārstāve Paula Pinju otrdien apstiprināja, ka sanāksme turpinās iepriekšējās sarunas Maiami. Pēc viņas teiktā, ES pārstāvēs nacionālās drošības padomnieku līmeņa amatpersonas un citi augsta ranga ierēdņi. Vārdā viņa nevienu nenosauca un neapstiprināja arī to, kas ieradīsies no ASV puses. ASV īpašais sūtnis Stīvs Vitkofs iepriekš paziņoja, ka amerikāņu sarunu vedēji Briselē tiksies ar Eiropas un NATO pārstāvjiem.

Ukrainas pusi pārstāv Ekonomikas, Finanšu un Aizsardzības ministrijas, kā arī prezidenta biroja komandas. Ukrainas Ārējās izlūkošanas dienesta vadītājs Rustems Umerovs pavēstīja, ka darba grupas detalizēti izskatīs priekšlikumus par pēckara atjaunošanu, ekonomikas attīstību un valsts ilgtermiņa noturību. Viņš uzsvēra, ka drošībai, atjaunošanai un attīstībai jābūt vienota plāna daļām. Sarunas turpina oktobrī Floridā un Oslo notikušās tikšanās.

Ceturtdienas sarunas par drošības garantijām notiks NATO. Alianses preses pārstāve Elisona Hārta sacīja, ka Francijas, Vācijas, Lielbritānijas un ASV pārstāvji apspriedīs, kā panākt taisnīgu un ilgtspējīgu kara beigas. Prezidents Volodimirs Zelenskis par Briseles tikšanos paziņoja otrdien Berlīnē, preses konferencē kopā ar Vācijas kancleru Frīdrihu Mercu.

Kijiva uzstāj, ka jebkurā vienošanās jābūt saistošām saistībām, kas atturētu Krieviju no jauna iebrukuma. Zelenskis ir aicinājis uz ASV garantijām pēc NATO 5. panta parauga, ko apstiprinātu Kongress, un noraidījis tādu vienošanos kā 1994. gada Budapeštas memorands. Viņš noraida arī neitralitāti un ārēji noteiktus ierobežojumus Ukrainas armijai.

Paralēli no 9. līdz 22. novembrim Polijā Francijas un Lielbritānijas vadītās mācībās piedalīsies ap 2800 karavīru, kas izmēģinās, kā daudznacionāli spēki pēc karadarbības beigām varētu tikt izvērsti Ukrainā. Par Briseles sarunu rezultātiem pagaidām nav ziņots.