Briškens: ēnu ekonomikas kontroles rīki izsmelti, jāmaina nodokļu politika

Ēnu ekonomikas ierobežošanā Latvija ir sasniegusi robežu, ko var panākt ar papildu kontroli un uzraudzību. Tā intervijā Latvijas Radio sacīja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Ēnu ekonomikas apkarošanas apakškomisijas vadītājs Kaspars Briškens («Progresīvie»). Viņaprāt, daļa pētnieku un Valsts kontroles ieteikumu joprojām nav pilnībā ieviesta.

Aizejošās 14. Saeimas deputāti plāno apkopot paveikto un neizdarīto un nodot šo sarakstu nākamajam parlamenta sastāvam. Briškens uzsvēra, ka viens no 15. Saeimas uzdevumiem būs arī nodokļu politikas pamatnostādņu apstiprināšana.

Pēc Briškena teiktā, valsts ēnu ekonomikas mazināšanas plāns pārsvarā vērsts uz seku novēršanu. Viņš lēš, ka aptuveni 40 % no ēnu ekonomikas efekta ir uzņēmumu un nozaru atbilde uz nodokļu politikas nepilnībām, piemēram, uz to, ka nodokļu slogs nav pietiekami pārcelts no zemajām algām. Kā pozitīvus soļus viņš minēja progresu e-rēķinu ieviešanā, būvniecības nozares ģenerālvienošanās pagarināšanu un priekšrocības uzņēmumiem, kas godprātīgi maksā nodokļus.

Politiķa vērtējums sasaucas ar Valsts kontroles secinājumiem. Šā gada janvārī publiskotajā revīzijā tā konstatēja, ka no 56 plānā paredzētajiem pasākumiem lielākā daļa pastiprina kontroles mehānismus, nevis novērš ēnu ekonomikas rašanās iemeslus. Revidenti aicināja Finanšu ministriju pārskatīt pieeju un koncentrēties uz cēloņiem, taču finanšu ministrs secinājumiem nepiekrita.

Briškens norādīja, ka 14. Saeimas laikā ēnu ekonomika kopumā sarukusi, lai gan pēdējā gadā vērojams neliels pieaugums, kas, viņaprāt, ir statistiskās kļūdas robežās. Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) ēnu ekonomikas indekss liecina, ka 2022. gadā ēnu ekonomika Latvijā veidoja 26,5 % no IKP, 2023. gadā 22,9 %, 2024. gadā 21,4 %, bet 2025. gadā tā pieauga līdz 21,8 %.

Indeksa autori, profesori Arnis Sauka un Tālis Putniņš, to aprēķina pēc Baltijas uzņēmumu vadītāju aptaujām, ņemot vērā neuzrādītus ienākumus, nereģistrētus darbiniekus un aplokšņu algas. 2025. gadā Igaunijā ēnu ekonomika pieauga līdz 20,8 % no IKP, bet Lietuvā saruka līdz 23,6 %.

Kad SSE Riga pētījums jūnijā tika publiskots, Briškens uzsvēra, ka ēnu ekonomika Latvijā joprojām veido vairāk nekā piektdaļu no IKP un tās mazināšanai vajadzīgi jauni politiski risinājumi. Vai nākamā valdība un Saeima pārskatīs pieeju, kļūs skaidrs, kad tiks apspriestas nodokļu politikas pamatnostādnes.