Izraēlas Centrālā vēlēšanu komisija nekonstatē krāpšanu un apstiprina rezultātus

Izraēlas Centrālā vēlēšanu komisija trešdien paziņoja, ka pēc sūdzību pārbaudes nav atradusi pierādījumus pārkāpumiem, kas būtu iedragājuši 26. Knesetas vēlēšanu godīgumu vai mainījuši to rezultātus. Komisija rezultātus apstiprināja, un tos tajā pašā dienā bija paredzēts oficiāli nodot prezidentam Īzakam Hercogam.

Paziņojums ir nozīmīgs, jo premjerministrs Benjamins Netanjahu un viņa partija Likud kopš 27. oktobra vēlēšanām atkārtoti apgalvojuši, ka arābu partijas vēlēšanas esot „nozagušas”, iespējams, ar ārvalstu palīdzību. AFP raksta, ka Netanjahu norādījis uz vairāku cilvēku aizturēšanu vēlēšanu dienā ar naudas aploksnēm un vēlāk apgalvojis, ka deputāti saņēmuši naudu no Kataras.

Komisija pārbaudīja 9069 iecirkņu protokolus, kas ir aptuveni 75 % no 12 018 parastajiem iecirkņiem. Iepriekšējās vēlēšanās pārbaudīti 5100 iecirkņi jeb 43,5 %. 350 iecirkņos padziļināti pārskatīti arī biļeteni, vēlētāju saraksti un cita dokumentācija. Partijas un kandidātu saraksti iesniedza 2452 pieprasījumus par 1350 iecirkņiem, bet sabiedrības locekļi vēl 1239 pieprasījumus par 750 iecirkņiem. Pēc komisijas teiktā, darbu sešās darba dienās no 28. oktobra līdz 3. novembrim veica ap 250 valsts sektora juristu kopā ar komisijas darbiniekiem.

Balsojums par rezultātu apstiprināšanu nebija vienprātīgs. Laikraksts „Yedioth Ahronoth” portālā ynet raksta, ka komisijas prezidijā par to balsoja priekšsēdētājs, Augstākās tiesas tiesnesis Noams Solbergs un partiju „Yesh Atid” un „Zilais un baltais” pārstāvji, bet Likud un Shas atturējās. „The Jerusalem Post” ziņo, ka Likud apsver rezultātu pārsūdzēšanu. To var izdarīt 14 dienu laikā Jeruzalemes Administratīvo lietu tiesā.

Tajā pašā sēdē komisija iepazīstināja ar izlūkdienestu informāciju par ievērojamu ārvalstu naudas ieplūšanu Izraēlā un aicināja to izmeklēt plašāk. Solbergs jau iepriekš lūdza drošības dienesta Shin Bet vadītāju Davidu Zīni izmeklēt aizdomas par ārvalstu finansējumu un vēlētāju uzpirkšanu. Ģenerālprokurore Gali Baharava-Miara savukārt paziņoja, ka bez pierādījumiem nevienu nepratinās. Tas sekoja ziņām, ka Zīni vēlējies nopratināt arābu partiju līderus.

Pēc rezultātu saņemšanas Hercogs sāk divu dienu konsultācijas ar partijām, lai izlemtu, kam pirmajam uzticēt valdības veidošanu. Nedz Netanjahu, nedz opozīcijas kandidātam, bijušajam armijas komandierim Gadi Eizenkotam nav vajadzīgo 61 vietas 120 vietu Knesetā. Pēc AFP datiem, Netanjahu blokam ir 53 vietas, Eizenkota blokam 48, bet arābu partijām kopā 19. Eizenkots Likud rīcību nosauca par „pogromu pret demokrātiju”.

Kandidātam, kuram Hercogs uzticēs valdības veidošanu, būs 28 dienas, ko var pagarināt vēl par 14. Ja tas neizdosies, mandātu var saņemt cits politiķis, bet, ja neizdosies arī tad, Izraēlu var gaidīt jaunas vēlēšanas.