Copernicus: 2026. gads praktiski noteikti pārsniegs 1,5 °C robežu

Eiropas Savienības Klimata pārmaiņu dienests Copernicus piektdien, 6. novembrī, publicēja oktobra klimata biļetenu, kurā norāda, ka 2026. gads tagad ir praktiski noteikti («virtually certain») virs 1,5 °C salīdzinājumā ar 1850.–1900. gada pretindustriālo vidējo. Primārajā paziņojumā dienests skaidro, ka ar «praktiski noteikti» statistiskajā modelī saprotama vairāk nekā 99 % varbūtība, balstoties uz ERA5 datiem līdz oktobrim. ABC News un Courthouse News Service ziņo to pašu secinājumu, atsaucoties uz Copernicus Climate Change Service (C3S), ko īsteno Eiropas Vidēja termiņa laikapstākļu prognožu centrs ECMWF.

Pēc Copernicus aprēķina paredzamais 2026. gada vidējās temperatūras diapazons ir no 1,56 °C līdz 1,61 °C virs pretindustriālā līmeņa. Tādējādi 2026. gads kļūtu par otro kalendāro gadu virs 1,5 °C pēc 2024. gada. Dienests lēš, ka ar aptuveni 80 % varbūtību šis gads būs otrais siltākais novērojumu vēsturē, bet ar aptuveni 20 % varbūtību — sasniegs vai pārsniegs 2024. gada rekordu. Tāpat C3S gaida, ka četru gadu vidējā temperatūra periodā no 2023. līdz 2026. gadam arī būs virs 1,5 °C.

Oktobris 2026. gadā bija siltākais oktobris globāli: vidējā gaisa temperatūra pie zemes virsmas sasniedza 15,35 °C, kas ir 0,90 °C virs 1991.–2020. gada vidējā un 1,75 °C virs 1850.–1900. gada novērtējuma. Tas bija trešais mēnesis pēc kārtas ar temperatūru virs 1,5 °C pretindustriālā līmeņa. Ārpus polārajiem reģioniem jūras virsmas temperatūra oktobrī sasniedza 20,95 °C — augstāko rādītāju oktobrim, pārspējot 2023. gada rekordu. Tropiskajā Klusajā okeānā El Ninjo turpināja pastiprināties: Niño 3.4 reģiona mēneša anomālija sasniedza 3,21 °C, kas Copernicus datos ir visu laiku augstākā.

Eiropā oktobris bija otrais siltākais novērojumu vēsturē: vidējā temperatūra virs sauszemes bija 11,51 °C jeb 1,49 °C virs 1991.–2020. gada vidējā, atpaliekot tikai no 2022. gada. Atšķirībā no septembra siltuma anomālijas bija izteiktākas Skandināvijā un Austrumeiropā, bet Rietum- un Centrāleiropā — mazākas. Copernicus atzīmē arī ārkārtīgi zemu upju noteci Centrāl- un Austrumeiropā, tostarp Reinā, Donavā un Vislā, kā arī plūdus vairākās valstīs, tostarp Apvienotajā Karalistē, Īrijā, Spānijā, Grieķijā un Turcijā.

ECMWF klimata stratēģiskā vadītāja Samanta Bērdžesa (Samantha Burgess) paziņojumā, ko citē gan Copernicus, gan ABC News, uzsver, ka oktobris turpinājis «ievērojama globālā siltuma» modeli ar rekordiem gaisa un okeāna temperatūrā. Viņa norāda, ka ārkārtīgi spēcīgs El Ninjo pievieno papildu siltumu klimatam, ko jau sildījušas cilvēka darbības, un ka 2026. gads virzās uz to, lai kļūtu par otro kalendāro gadu virs 1,5 °C. Īpaši nozīmīgi, viņasprāt, ir tas, ka arī četru gadu vidējais rādītājs gaidāms virs šīs robežas, kas liecina, cik ilgstošs kļuvis šis siltuma periods.

ABC News atgādina, ka jaunie rekordi nāk laikā, kad pasaules līderi un sarunu vedēji dodas uz ANO klimata konferenci COP31 Turcijā. Tāpat kā iepriekšējā gadā, Trampa administrācija oficiālu ASV delegāciju uz konferenci nesūta, lai gan ASV ir otrā lielākā siltumnīcefekta gāzu emitētāja aiz Ķīnas. Ziemeļeiropas un Austrumeiropas siltuma anomālijas, ko fiksē Copernicus, ir daļa no tā paša oktobra modeļa, kas skar arī Baltijas reģiona klimata kontekstu.