CSC Telecom Latvijā publiski atstāj 125 miljonus īsziņu no bankām, airBaltic un 112

Telekomunikāciju uzņēmuma CSC Telecom Latvijas struktūrvienības datubāzē bija publiski pieejami vairāk nekā 125 miljoni īsziņu, ko uzņēmumi sūtījuši saviem klientiem no 2022. gada oktobra līdz 2026. gada septembrim, trešdien, 11. novembrī, ziņoja kiberdrošības izdevums Cybernews. Starp sūtītājiem bija Swedbank un SEB, apdrošinātāji, lidsabiedrība airBaltic, mazumtirgotāji un arī Latvijas vienotais ārkārtas palīdzības numurs 112.

Būtiskākais risks ir tajā, ka datubāze tika atjaunināta reāllaikā. Pēc Cybernews pētnieku teiktā, ikviens, kurš to novēroja, varēja redzēt vienreizējos autentifikācijas kodus, pagaidu paroles un paroļu atjaunošanas saites vēl pirms tās nonāca pie adresāta. Tā kā SMS kodus daudzi pakalpojumi izmanto kā otro pieteikšanās soli, šāda piekļuve teorētiski ļautu pārņemt kontus. Pētnieki vienlaikus norāda, ka viņu rīcībā nav pierādījumu, ka datus būtu izmantojušas ļaunprātīgas personas.

Cybernews komanda datubāzi, kas darbojās uz ClickHouse platformas, atrada 28. septembrī, kad pakalpojums tikai septembrī vien bija nosūtījis vairāk nekā trīs miljonus īsziņu. Lietuvas sabiedriskais medijs LRT, atsaucoties uz pētniekiem, raksta, ka uzņēmums par nepilnību informēts 29. septembrī, bet datubāze slēgta 27. oktobrī. Īsziņās bija tālruņu numuri, pilns ziņu saturs, piemēram, banku darījumu paziņojumi, medicīnisko analīžu rezultāti, piegāžu informācija ar vārdiem un adresēm, kā arī lidojumu dati.

Noplūde skar visas trīs Baltijas valstis. Latvijā sarakstā ir arī ERGO, Compensa, Artea, Barbora un CityBee, bet Lietuvā, piemēram, IKI, Akropolis, Depo un Autoplius, liecina Cybernews dati.

SEB savā paziņojumā skaidro, ka CSC Telecom pakalpojumus izmantoja tikai ierobežoti, lai sūtītu mārketinga ziņas par pensiju fondiem. Uzņēmumam nodots vien klienta tālruņa numurs un īsziņas teksts, bet internetbankas kodi, maksājumu un kontu dati caur šo kanālu netika sūtīti. Banka uzsver, ka incidents neietekmē tās sistēmu drošību un klientu līdzekļus. Swedbank, kā vēsta LSM, apturējusi šī pakalpojumu sniedzēja izmantošanu un pieprasījusi informāciju incidenta apmēra izvērtēšanai, savukārt airBaltic norāda, ka vēl ir pāragri spriest par skarto klientu skaitu.

Kiberincidentu novēršanas institūcija Cert.lv pieprasījusi CSC Telecom veikt padziļinātu izmeklēšanu, piedāvājusi atbalstu un nodevusi informāciju tiesībsargājošajām iestādēm. Kiberdrošības eksperts Kirils Solovjovs Latvijas Radio pieļāva, ka problēmu radījis nepareizi konfigurēts serveris, kas nejauši kļuvis pieejams internetā.

Bankas un lidsabiedrība aicina klientus būt piesardzīgiem ar īsziņām, zvaniem un e-pastiem, kuros tiek prasīts steidzami atvērt saiti, apstiprināt darījumu vai norādīt paroles, kodus un kartes datus. Uzņēmumu izvērtēšana turpinās, un precīzs skarto cilvēku skaits pagaidām nav zināms.