Dienvidkurzemē 16 pilsētu un pagastu pārvalžu vietā veidos astoņas vietējās pārvaldes

Dienvidkurzemes novada deputāti 29. oktobra sēdē lēma sākt pašvaldības teritoriālā pārvaldes dalījuma maiņu un reorganizēt divas iestādes – novada Centrālo pārvaldi un Komunālo pārvaldi. Pašreizējo 16 pilsētu un pagastu pārvalžu vietā plānots izveidot astoņas vietējās pārvaldes, kas darbosies kā patstāvīgas iestādes. Pēc pašvaldības ieceres tās darbu varētu sākt 2027. gada 1. maijā.

Jauno pārvalžu robežas atkārtos bijušo astoņu novadu – Aizputes, Grobiņas, Durbes, Rucavas, Nīcas, Pāvilostas, Priekules un Vaiņodes – vēsturiskās teritorijas. Tās paredzēts veidot no esošo struktūrvienību darbiniekiem un tehniskajiem resursiem, nevis no jauna.

Pašvaldība izmaiņas pamato ar to, ka līdz šim iedzīvotāju pakalpojumi un dokumentu aprite bijusi izteikti centralizēta. Tas, pēc pašvaldības vērtējuma, radījis lieku birokrātiju, palēninājis atbildes uz iesniegumiem un apgrūtinājis saimniecisko darbu plānošanu. Pašvaldību likums nosaka, ka vietējām pārvaldēm jānodrošina iedzīvotājiem tieša pieeja tādiem pakalpojumiem kā izziņas, pabalstu izmaksa, maksājumu pieņemšana un iesniegumu izskatīšana.

Iedzīvotājiem solīts, ka klientu apkalpošanas vietas saglabāsies, bet iesniegumus izskatīs pati vietējā pārvalde, tāpēc lēmumu vajadzētu saņemt ātrāk. Katras pārvaldes vadītājs būs tieši atbildīgs par savas teritorijas ceļiem, ielām, zaļajām zonām un infrastruktūras uzturēšanu, lai ātrāk varētu reaģēt arī avārijās. Pašvaldība sola arī racionālāk izmantot līdzekļus, pārskatot centralizētās struktūras un pārdalot funkcijas.

Pirms lēmuma pieņemšanas notikušas darba sanāksmes ar speciālistiem un deputātiem, bet 13. oktobrī ieceri izklāstīja apvienotajā novada iedzīvotāju padomju sanāksmē, kur tā guvusi atbalstu. Tagad pašvaldībai jāizstrādā saistošie noteikumi un jauno iestāžu nolikumi, kā arī pakāpeniski jānodod saimnieciskie resursi un amata vietas.

Lēmums nozīmē pagriezienu pašvaldības līdzšinējā virzienā. Pašreizējais novada nolikums paredz 16 pārvaldes vienības, un pēc novadu apvienošanas Dienvidkurzeme izvēlējās centralizētu modeli: kultūras darbinieki tika pakļauti Kultūras pārvaldei, īpašumu speciālisti – Nekustamo īpašumu daļai, sociālie darbinieki – Sociālajam dienestam, nevis pagastu pārvaldēm. Toreizējais izpilddirektors U. Vārna jau agrāk portālam Lasi.lv atzina, ka šāda kārtība izrādījusies neveikla, piemēram, centralizēti iepērkot pat sīkas lietas, un ka pašvaldība domā par decentralizāciju.