Kulbergs un Progresīvie vienojas par pārvaldes reformām, bet ne par TUA un graudiem
Premjers Andris Kulbergs piektdien aptuveni divas stundas runāja ar "Progresīvajiem" par jaunās valdības veidošanu. Puses saskata kopīgu valodu valsts kapitālsabiedrību pārvaldībā un tēriņu pārskatīšanā, taču domstarpības palikušas par termiņuzturēšanās atļaujām un Krievijas graudu tranzītu.
Premjers Andris Kulbergs ("Apvienotais saraksts") piektdien, 30. oktobrī, turpināja valdības veidošanas sarunas, šoreiz tiekoties ar partiju "Progresīvie". Stundai plānotā tikšanās ilga aptuveni divas stundas. Pēc tās abas puses atzina, ka vairākos virzienos uzskati sakrīt, taču divos jautājumos – termiņuzturēšanās atļaujās (TUA) un Krievijas graudu tranzītā – pozīcijas joprojām atšķiras.
Sarunās no "Progresīvo" puses piedalījās līdzpriekšsēdētāji Andris Šuvajevs un Agnese Lāce. Kulbergs kā jomu ar īpaši lielu vienprātību izcēla valsts kapitālsabiedrību pārvaldību, kuru, viņaprāt, jāpadara profesionālāka un mazāk pakļauta politiskai ietekmei un korupcijas riskiem. Šajā kontekstā premjers atkal pieminēja ideju par Latvijas Attīstības fondu, kurā tiktu pārvaldīti valsts aktīvi.
Kopīgs skatījums esot arī par ministriju funkciju pārskatīšanu, iepirkumu sistēmas uzlabošanu un taupību, sākot ar pašiem politiķiem, piemēram, deputātu kompensācijām un ministru reprezentācijas izdevumiem. Par partiju finansējuma samazināšanu gan viedokļi atšķīrušies. Pārrunāta arī veselības aprūpe, un Kulbergs kā vienu no iespējamiem risinājumiem minēja veselības apdrošināšanu, taču vienošanās par to netika paziņota.
Šuvajevs norādīja, ka, viņaprāt, likumīgās iespējas iegūt TUA šobrīd tiek izmantotas shēmām, nevis ekonomikas attīstībai. Savukārt Krievijas graudu tranzīts, pēc partijas domām, būtu jāaizliedz. Šuvajevs atzina, ka šādam lēmumam ir finanšu un tiesiski riski, taču uzskata, ka tos var pārvaldīt. Kulbergs savukārt vaicāja, kā kompensēt tranzīta ierobežošanas finansiālās sekas.
Premjers "Progresīvajiem" jautāja arī par to, kā tiktu finansēti priekšvēlēšanu solījumi. Viņš tos provizoriski novērtējis aptuveni divu miljardu eiro apmērā un uzsvēra, ka jaunus izdevumus bez seguma valsts atļauties nevar. Šuvajevs norādīja, ka konkrētus izdevumu samazinājumus sarunā nav dzirdējis, un arī ministriju apvienošana vai likvidēšana detalizēti netika apspriesta.
Koalīcijas modeļi tikšanās laikā netika apspriesti, un "Progresīvajiem" nav skaidrs, vai sekos otrā sarunu kārta. Kulbergs neizslēdz nevienu valdības variantu, tostarp mazākumvaldību. Šonedēļ viņš jau tikās ar Nacionālo apvienību un "Jauno Vienotību", bet nākamās nedēļas sākumā plānota tikšanās ar "Latviju pirmajā vietā".
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Kulbergu premjera amatam oficiāli nominēs 4. novembrī, un pēc tam gaidāma nākamā sarunu kārta. Gan Kulbergs, gan prezidents cer, ka jauno valdību izdosies izveidot līdz novembra valsts svētkiem. "Apvienotajam sarakstam" 15. Saeimā ir 41 mandāts, Nacionālajai apvienībai un "Progresīvajiem" – pa 10, "Jaunajai Vienotībai" – 7.
Avoti
Rakstu sagatavojis MI, pamatojoties uz norādītajiem avotiem.
Seko inews.lv Facebook Dienas laikā — jaunākās ziņas. Vakarā ap 19:00 — dienas recepte. Sekot
Komentāri 0
Vēl nav komentāru. Uzraksti pirmo.