Uz Baltkrievijas robežas šogad 61 infrastruktūras bojājums, pērn tādu bija 23

Latvijas un Baltkrievijas robežas novērošanas sistēmas šogad bojātas daudz biežāk nekā pērn. Valsts robežsardzes priekšnieka vietnieks Ivars Ruskulis Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā 20. oktobrī informēja par 61 infrastruktūras bojāšanas gadījumu šogad, kamēr visā 2025. gadā tādu bija 23. Par šo tendenci 24. oktobrī stāstīja arī robežsardzes Daugavpils pārvaldes vadība raidījumā „TV3 Ziņas”.

Tas ir būtiski, jo bojājumi skar tieši tās iekārtas, ar kurām robežsardze pamana nelikumīgus šķērsotājus. Pēc Ruskuļa teiktā, bojāto kameru dēļ tās vairs nevar efektīvi izmantot, un remonts parasti prasa apmēram nedēļu. No 173 kilometrus garās robežas ar videonovērošanu pašlaik aprīkoti aptuveni 130 kilometri.

Daugavpils pārvaldes priekšnieks Valdis Jukšs TV3 aprakstīja, ka sabotāžas veicēji ienāk Latvijā pa žogā izgrieztu caurumu un darbojas grupā: daļa vēro apkārtni, bet viens bojā kameru vai elektrības skapi, un, ieraugot robežsargus vai karavīrus, visi atgriežas Baltkrievijā. Žogu migranti mēdz pārvarēt ar kāpnēm vietās starp kamerām, saplacinot dzeloņstiepli. Robežsardze uzskata, ka bojājumi tiek plānoti un, visticamāk, notiek ar Baltkrievijas režīma atbalstu.

Oktobra sākumā maskās tērpti cilvēki pēc incidenta ar bruņotiem migrantu pavadoņiem sabojāja elektrības sadales skapi un nozaga divas novērošanas kameras. Robežsardzes priekšnieks Guntis Pujāts toreiz norādīja, ka uzbrukumu IT infrastruktūrai ir vairāk nekā iepriekš, bet pašu žogu bojā apmēram divreiz retāk nekā gadu iepriekš.

Lai pret šādiem uzbrukumiem varētu rīkoties ātrāk, Iekšlietu ministrija rosina grozījumus, kas robežsargiem ļautu bez brīdinājuma lietot šaujamieroci un citus spēka līdzekļus, ja tiek apdraudēta robežas drošība vai tās infrastruktūra, un atbrīvotu viņus no atbildības par nodarīto kaitējumu. Pašlaik vispirms jāizsaka mutisks brīdinājums, tad jāšauj gaisā, un tikai pēc tam drīkst šaut mērķtiecīgi, skaidroja Jukšs.

Vairākas institūcijas, tostarp Ārlietu ministrijas pārstāve cilvēktiesību jautājumos, piedāvāto redakciju uzskata par pārāk plašu un riskantu tiesvedību ziņā, tāpēc Saeimas komisija 20. oktobrī lēmumu atlika. Komisijas vadītājs Raimonds Bergmanis norādīja, ka iestādes turpinās meklēt kopīgu risinājumu.

Spiediens uz robežu joprojām ir augsts. Līdz 20. oktobrim šogad no nelikumīgas robežas šķērsošanas atturēti 12 222 cilvēki, kas jau pārsniedz visa pērnā gada 12 046. Robežsardze gan prognozē, ka aukstāks un mitrāks laiks rudenī un ziemā mēģinājumu skaitu varētu nedaudz samazināt.