RB Rail vadītājs: Rail Baltica lielākais risks ir nekonsekventi politiskie lēmumi

Rail Baltica koordinējošā kopuzņēmuma RB Rail valdes priekšsēdētājs Marko Kivila trešdien paziņoja, ka projekta virzībai šobrīd lielākos draudus rada nevis tehniskā gatavība vai būvnieku jauda, bet novēloti un nekonsekventi politiskie lēmumi. Viņa paziņojums aģentūrai LETA un intervija Latvijas Radio ir atbilde uz satiksmes ministra Riharda Kozlovska (JV) teikto, ka jaunajai valdībai jāizvērtē, vai Latvija projektu vispār var atļauties.

Kozlovskis pirmdien, 26. oktobrī, TV3 raidījumā „900 sekundes” norādīja, ka, gatavojot nākamo budžetu, valdībai būs jālemj, vai un kā turpināt projekta īstenošanu. Kā iemeslus viņš minēja Krievijas karu Ukrainā un citas ģeopolitiskas pārmaiņas, kā arī to, ka nav skaidrības par Eiropas Savienības (ES) finansējumu nākamajos plānošanas periodos. Pēc ministra teiktā, finansējuma trūkums ir jau esošajās līgumsaistībās, un tas turpina augt. Kozlovskis nākamajā Saeimā nav ievēlēts.

Kivila uzsver, ka ES atbalsts nav tikai politiski solījumi, jo projektam jau piešķirti 4,5 miljardi eiro. Viņaprāt, tagad galvenais jautājums ir nevis tas, vai Latvija var atļauties Rail Baltica, bet gan tas, kā tā turpinās būvniecību un izpildīs uzņemtās saistības. Viņš atgādina, ka 16. oktobrī Baltijas valstu un Polijas līderi kopīgā vēstulē ES vadībai apliecināja apņemšanos projektu pabeigt nākamajā ES budžeta periodā un lūdza paredzamu finansējumu. Šaubas Latvijā, pēc Kivilas domām, nonāk arī Briselē, un prasīt paredzamu naudu ir grūti, ja paša valsts lēmumi nav paredzami.

Latvijas Radio Kivila ieskicēja arī aprēķinu. Ja no nākamā ES budžeta projekts saņemtu nevis cerētos 10, bet 6 miljardus eiro, ko viņš uzskata par ticamu iznākumu, un Latvijai formāli būtu jāsedz 40 % izmaksu, tad nodokļu ieņēmumu dēļ faktiskais slogs budžetam saruktu līdz aptuveni 20 %. Pēc viņa vērtējuma, tas nozīmētu, ka visā būvniecības laikā Latvija ieguldītu nedaudz vairāk par miljardu eiro.

RB Rail vadītājs piebilst, ka pašreizējo situāciju radījuši arī agrāk atliktie lēmumi par grafiku, finansēšanas plānu un infrastruktūras pārvaldītāju. Viņš min vairākus finansēšanas scenārijus, kuros apvienots ES līdzfinansējums, valsts investīcijas un citi finanšu instrumenti, kā arī ieguldījumi sadalīti ilgākā laikā. Kā piemēru viņš min Igauniju, kas būvdarbus starp Tallinu un Pērnavu plāno pabeigt līdz 2032. gadam, pārrobežu posmu līdz 2034. gadam un 2027. gada investīcijas samazinājusi no 919 līdz 541 miljonam eiro.

Premjerministrs Andris Kulbergs (AS) Latvijas Radio sacīja, ka bez ES finansējuma projektu atļauties nevar. Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs norādīja, ka pašlaik uz galda ir visi scenāriji un daudz kas būs atkarīgs no ES daudzgadu budžeta sarunām. Līdz gada beigām gaidāmas vēl trīs Eiropadomes sanāksmes, kurās par to lems.