Finanšu ministrs Māris Kučinskis pieļauj Rail Baltica iesaldēšanu, ja trūks ES naudas

Finanšu ministrs Māris Kučinskis (Apvienotais saraksts), kurš jaunajā Saeimā vadīs savas partijas frakciju, intervijā aģentūrai LETA atzinis, ka Rail Baltica būvniecību var nākties iesaldēt, ja Latvija bez lielāka Eiropas Savienības atbalsta to nespēs atļauties. Interviju 13. novembrī publicēja TVNET un nra.lv. Uz jautājumu, vai dzelzceļu var arī neuzbūvēt, ministrs atbildēja, ka šāda iespēja pastāv un viņš to neslēpj. Par pieņemtu lēmumu projektu apturēt viņš nepaziņoja.

Kučinskis min arī konkrētu robežu. Satiksmes ministrija un Finanšu ministrija esot aprēķinājušas, ka valsts var atvēlēt ap 150 miljoniem eiro gadā kā līdzfinansējumu, ja Latvija saņem naudu no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF). Klāt varot nākt vēl daži desmiti miljonu projekta uzraudzībai, kopā līdz 200 miljoniem eiro. Pēc ministra teiktā, tas atbilstu aptuveni 15 % valsts daļai, un kopā ar Eiropas naudu gadā būvniecībā nonāktu ap miljardu eiro. Šādā tempā projektu varētu pabeigt 2041. gadā.

Šie skaitļi iezīmē, cik lielu slogu valsts budžets ministra vērtējumā spēj uzņemties. Kučinskis uzskata, ka vai nu jāpanāk lielāks atbalsts, vai jāatzīst, ka valstij ar pusotru miljonu iedzīvotāju un zemu apdzīvotības blīvumu projekts ir par dārgu. Nodokļus dzelzceļa dēļ valdība necelšot, un arī visu atlikušo ES struktūrfondu naudu nevarot novirzīt no ceļiem, skolām un citām investīcijām. Ar finansējuma jautājumu Briselē strādājot Ministru prezidents.

Ministrs salīdzina Latviju ar kaimiņiem. Igaunijā apdzīvotības blīvums esot līdzīgs, taču tā aizņēmusies mazāk, bet Latvijas valsts parāda pieļaujamā rezerve esot tikai ap 10 %. Dārgākais Latvijas posms esot tilts pāri Daugavai pie Salaspils. Kučinskis arī atzina, ka Latvija sākusi "no nepareizā gala", proti, ar pāli, lidostu un staciju, un kaimiņi to Latvijai droši vien pārmetīšot.

Par projekta ekonomisko jēgu ministrs ir piesardzīgs. Viņš šaubās, vai ar pasažieru pārvadājumiem vien dzelzceļu varētu padarīt rentablu, bet atzīst tā nozīmi drošībā. No militārā viedokļa gan svarīgāk esot savienot poligonus un nodrošināt piekļuvi tiem.

Līdzīgu nostāju Kučinskis pauda jau 4. novembrī LTV raidījumā "Kas notiek Latvijā?". Tad viņš sacīja, ka bez nepieciešamā ES finansējuma Saeimai būs jālemj, vai no projekta atteikties. Novembra sākumā Eiropas Komisijas un aģentūras CINEA pārstāvji vērtēja Rail Baltica būvobjektus Latvijā, un TV3 raidījums vēstīja par risku zaudēt vairāk nekā 100 miljonus eiro jau piešķirtās naudas. Valdības pasūtītais konsultantu Alvarez & Marsal izvērtējums secināja, ka ar līdzšinējo pieeju projektu Latvijā īstenot nav iespējams.

Galīgais lēmums par Rail Baltica finansēšanu būs jāpieņem jaunajai valdībai. To un Saeimas komisijas plānots apstiprināt nākamnedēļ.